Kā suņi strādā policijā un saož noziedznieku
Uz Vladimira Vaškeviča dotās kukuļa naudas atrastas uzņēmēja Vasīlija Rožkova smaržas – daudzi aizdomājās, ka laikam uz naudas palikušas vīriešu odekolona pēdas, par ko vēl tagad smejas eksperti.
SIA „Kravu terminālis” līdzīpašnieka un futbola kluba „Blāzma” prezidenta Rožkova vājas smaržas atklātas odoroloģiskajā ekspertīzē, pētot naudu, kuru kukulī KNAB ziņotājam esot devis bijušais Muitas kriminālpārvaldes šefs Vaškevičs. Un ar parfimēriju te nekādas saistības nav, tas bija paša Rožkova aromāts.
Katram cilvēkam ir sava smarža
Žurnāls „Degpunktā” devās uz Kleistiem Rīgas nomalē, lai redzētu, kā tad strādā smaržu eksperti. Nezinātājam viņus ir grūti atrast — odorologus no ielas šķir mežs. Aiz vārtiem nemierīgi dīdās un rej policijas suņi, īstie, četrkājainie eksperti, jo, lai kā attīstās mūsdienu tehnoloģijas, viņu degunus elektronika vēl nav pārspējusi.
Ikvienā nopietna nozieguma vietā un arī citās, ja ir iespējams, eksperti vāc smaržu pēdas. Slepkavas aizmirsts kabatlakats vai zagļa cimds ir vērā ņemams paraugs, uz kura palikusi ļaundara smarža. Tā katram cilvēkam ir individuāla, ģenētiski noteikta, tāpat kā pirkstu nospiedumi un DNS, skaidro Odoroloģisko ekspertīžu nodaļas priekšniece Linda Bauere. Pagājušajā gadā šeit veikta pārbaude 87 smaržu pēdām no dažādām noziegumu vietām.
Smaržas izdalīšanās no cilvēka ķermeņa notiek nepārtraukti, visā dzīves laikā no piedzimšanas līdz pat nāvei. Pat tikai pasperot dažus soļus, aiz cilvēka paliek smaržas „koridors”. Notikumu vietās smaržu pēdas izņem uz speciāli sagatavotām flaneļa lupatiņām.
„Ļoti daudz smaržu pēdu ir no automašīnu sēdekļiem un sniegā vai augsnē atstātām apavu pēdām, kā arī dažādi instrumenti, apģērba gabali, spēļu automātos mestas krāpnieku monētas, ieroči,” stāsta eksperti. Lai gan parasti smaržas paraugu iegūst, „izņemot” ar speciālo flaneļa audumu, gadās arī, ka ekspertiem atgādā, piemēram, gabaliņu no auto sēdekļa.
Dīvainākais paraugs reiz bijis maisiņš ar zemi — to gan nevajadzēja pārbaudīt, patiesībā bija notikusi kļūme, jo vajadzēja veikt augsnes ekspertīzi. Kādreiz ļoti „populārs” bija Polockas—Ventspils naftas vads, un ekspertēm sūtīja nelegālo urbumu vietās atrastos cimdus, apģērba gabalus, un suņi cauri dīzeļdegvielas smārdam centās uzost zagļa smaržu.
No cilvēka paraugu iegūst ar nerūsējoša tērauda stienīšiem — šo procedūru izmēģināja arī „Degpunktā”, un izrādās, metāls labi „uztver” cilvēka smaržu un saglabā to. Šie paraugi tad arī kalpo salīdzināšanai. Kad ir konkrēts aizdomās turētais, smaržu „noņem” no viņa un vēl pieciem cilvēkiem, ar lietu nesaistītiem, kuriem ir statista loma. Lai izvēlētos statistus, jāņem vērā viņu dzimums, vecums un fona smarža, kas atkarīga no nodarbošanās. Šī atlase ir izmeklētāju ziņā, eksperti tikai saņem pārbaudes materiālu.
Un tad pie darba ķeras pats galvenais eksperts — suns. Ne iespējamo ļaundari, ne statistus uz konfrontāciju ar pēddzini neved, viņus aizstāj smaržu paraugi — uz īpaša paaugstinājuma sešās numurētās vietās iemontētie tērauda stienīši.
Pirms smaržu pēdas pārbaudes eksperti testē, vai izmantojamie suņi ir neitrāli pret pārbaudāmās personas smaržu. Tikai tad sunim dod apostīt notikuma vietā iegūto smaržu pēdu un atļauj veikt salīdzināšanu. Eksperti rūpīgi vēro suņa darbu un vēlāk analizē rezultātus. Jāpiebilst, ka eksperts, kurš strādā ar suni, nav informēts par smaržu paraugu izvietojumu rindā.
Ja suns atrod smaržu sakritību, viņš to uzrāda. Viens paziņo par panākumiem, skaļi riedams, cits — uzskrāpējot vai apguļoties. Lai novērstu kļūdas iespēju, katrā ekspertīzē piedalās vismaz trīs suņi.
„Kinoloģija ir sirdsdarbs, balstās uz entuziasmu, nopelnīt ar to grūti,” piebilst eksperte, atzīstot, ka mūsu laikos tas kļuvis par sieviešu arodu. Vīrieši nākot mazāk, jo viņiem jādomā, kā uzturēt ģimeni. Turklāt šis darbs jāņem mājās vārda tiešā nozīmē — šajā gadījumā suņi, kā jau tas saimniekiem pieklājas.
Suņi ir valsts maizē un par iztiku var neuztraukties. Pašlaik ekspertīzēs darbojas pieci suņi un trīs vēl mācās. Ja veselība atļauj, viss viņu mūžs — vidēji desmit gadi — paiet dienestā. Bauere uzsver, ka odoroloģiskā ekspertīze ir viens no sarežģītākajiem suņu izmantošanas veidiem. Dresūra ilgst apmēram gadu, ne visi suņi spēj to apgūt, tāpat kā visi cilvēki nevar būt svarcēlāji.
Četrkājainajiem narkotiku vai sprāgstvielu meklētājiem jāiegaumē viena, varbūt dažas smaržas, bet šajā gadījumā katru reizi ir jauns aromāts. „Tā ir diezgan liela psiholoģiskā slodze, un salīdzināšana prasa diezgan nopietnu koncentrēšanos,” raksturo Bauere.
Vizītes noslēgumā „Degpunktā” žurnālists atstāja savus smaržu paraugus — divas minūtes zābakā un piedurknē paturētus flaneļa gabaliņus un plaukstās „izvirpinātus” tērauda stienīšus. Tas noderēs suņu treniņam, ekspertes nekad nelaiž garām izdevību iegūt jaunus aromātus.
Māris Puķītis/ Foto: Māris Puķītis
