Sabiedrība
2012. gada 13. maijs, 03:33

Imants Lancmanis Bauskas pils muzejam dāvinās hercoga Frīdriha portretu

Jauns.lv

Starptautiskajā muzeju dienā, 18.maijā, plkst.17 Bauskas pils ceremoniju zālē gleznotājs, mākslas vēsturnieks un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis Bauskas pils muzejam dāvinās savu gleznu "Kurzemes-Zemgales hercoga Frīdriha portrets".

Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Bitēna informēja, ka 18.maijā ieeja muzejā būs bezmaksas.

Apzinādamies hercoga personības īpašo nozīmi Kurzemes hercogistes valstiskuma saglabāšanā un attīstībā, Imants Lancmanis, izmantojot vēsturisko informāciju, savas zināšanas, prasmes un izjūtu, ir radījis hercoga Frīdriha portretu, lai pēc Bauskas pils interjeru atjaunošanas tas ieņemtu vietu hercoga apartamentos un atgādinātu par viņa devumu Bauskas pils kā Kurzemes hercoga rezidences izveidē.

Līdz mūsu dienām nav saglabājies neviens hercoga Frīdriha portrets, kas gleznots viņa dzīves laikā. Polijā, Toruņas novada muzejā, glabājas pagaidām vienīgā zināmā hercoga portreta kopija, kuru pēc 17.gadsimta oriģināla 18.gadsimtā gleznojis Johans Kristiāns Hols. Ir zināms, ka hercoga dzīves laikā gleznoti vairāki viņa portreti, bet par to, vai kāds no autentiskajiem hercoga portretiem ir saglabājies, mākslas vēstures pētniekiem ziņu nav.

Bauskas pils muzeja speciāliste zinātniskajā darbā Taiga Skane pauda, ka Lancmanis kungs ir atradis smalkjūtīgu veidu, kā Kurzemes-Zemgales hercogistes dibināšanas 450.jubilejas gadā ģenerēt impulsu mecenātisma kustībai Kurzemes hercogistes kultūras mantojuma apzināšanas, saglabāšanas un eksponēšanas jomā. Neapšaubāmi, ka topošo Bauskas pils interjeru izveidei ir un būs nepieciešams sabiedrības atbalsts un izpratne.

Bauskas pils muzejs rūpējas par vienīgo pili Latvijā, kuras interjeru ekspozīcijās, autentiski tuvā vidē, var stāstīt par renesanses un manierisma arhitektūru un lietišķi dekoratīvo mākslu Latvijas teritorijā un Kurzemes-Zemgales hercogistes vēsturi hercogu Ketleru valdīšanas laikā (1562-1537).

Bauskas pils, Rundāles pils, Jelgavas pils ar Kurzemes hercogu kapenēm veido teritoriāli, vēsturiski, mākslas un arhitektūras stilu attīstības pēctecības ziņā loģisku kultūras mantojuma bloku, kurā objekti nevis konkurē, bet viens otru papildina. Tādēļ ir tikai loģiski, ka Rundāles un Bauskas piļu muzeju speciālistu sadarbībai ir sena vēsture, kurai raksturīga labvēlība un nesavtība.

Bauskas pili atjauno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Bauskas pils - sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta - atjaunošanas II kārta" ietvaros.

Hercogs Frīdrihs (1569-1642) bija pirmā Kurzemes-Zemgales hercoga Gotharda (1517-1587) vecākais dēls. Pēc tēva nāves viņš kļuva par Kurzemes-Zemgales hercogu un valdīja 55 gadus. Viņa valdīšanas laikā 1596.gadā tika pabeigta hercoga Gotharda iesāktā Bauskas pils celtniecība.

BNS