Rinkēvičs: pēc 2014.gada starptautiskā iesaiste Afganistānā būs nepieciešama vēl desmit gadu
Starptautiskās sabiedrības iesaiste Afganistānā būs nepieciešama vēl desmit gadu pēc 2014.gada, kad varu pār drošības situāciju valstī paredzēts nodot afgāņu rokās, žurnālistiem pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
"Afganistāna ir vēl pietiekami liels un ilgtermiņa projekts," atzina ministrs un piebilda, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas piešķīrusi finansējumu afgāņu drošības spēku uzturēšanai pēc 2014.gada.
Afganistānas nākotne būs arī galvenais NATO Čikāgas samita temats. Samitā alianse plāno vienoties, ka 2014.gadā būtiski tiek samazināti dalībvalstu kontingenti Afganistānā un afgāņiem ir jāpārņem atbildība pār visu valsts teritoriju. Militārā misija pārtaps civilā jeb apmācību misijā.
Par to, kā šī apņemšanās tiks atspoguļota NATO samita deklarācijā, vēl norit sarunas.
Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvija nedomā par priekšlaicīgu karavīru izvešanu no Afganistānas, un pirmās reālās izmaiņas kontingentā sāksies nākamā gada otrajā pusē. Pēc ANO Drošības padomes lēmuma, kas gaidāms ap 13.oktobri, par Latvijas dalību misijā būs jālemj Saeimai.
Savukārt Latvijas sabiedrotā Norvēģija jau šā gada rudenī sāks pakāpeniski izvest savus karavīrus no Afganistānas, un pašlaik Latvijas plāni tiek saskaņoti ar norvēģiem, jo visi karavīri reizē aiziet no reģiona nevar.
Latvijas karavīri NATO misijā piedalās kopš 2003.gada. Pavisam Afganistānā dien vairāk nekā 170 Latvijas karavīru. Lielākā daļa Latvijas karavīru dienesta pienākumus pilda Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Maimanā.
Samitā paredzēts arī pārspriest Ziemeļu apgādes tīkla (NDN) nākotni, kas ved caur Rīgas ostu uz Afganistānu. Sagaidāms, ka samitā būs politisks atbalsts tam, ka NDN varētu izmantot, lai nogādātu NATO valstu kravas arī atpakaļ no Afganistānas jeb nodrošināt reverso kravu plūsmu. Plānots arī pārrunāt, kā NDN padarīt par komerciālu ceļu pēc 2014.gada.
Latvija ir ieinteresēta, lai NATO samitā alianse atkārtoti apstiprina tā dēvēto atvērto durvju politiku, proti, lai tiktu novērtēts Gruzijas, kā arī Maķedonijas un Melnkalnes progress dalībai NATO. Taču šādai signālu došanai Gruzijai galvenais pretinieks ir Vācija.
Čikāgas samitā paredzēts arī NATO lēmums par Baltijas gaisa patruļas misijas pārveidi par pastāvīgu misiju, ik četrus gadus pārskatot draudu līmeni. Baltijas valstis jau ir paudušas gatavību palielināt savu ieguldījumu misijas uzturēšanā.
Ārlietu ministrijā (ĀM) uzskata, ka NATO apņemšanos turpināt šo misiju, ņemot vērā daudzu valstu vēlmi samazināt aizsardzības budžetus, nedrīkst par zemu novērtēt.
Samitā NATO plāno arī paziņot, ka testa režīmā sākusi darboties pretraķešu aizsardzības sistēma. Latvija Krievijas paustās bažas uzskata par nepamatotām, jo šī sistēma, kuras objektus paredzēt izvietot Turcijā un Austrumeiropā, iecerēta, lai novērstu uzbrukumus no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna, kuras rīcībā nākotnē varētu nonākt kodolieroči.
NATO samitā nepiedalīsies Krievijas augstākās amatpersonas – ne jaunais prezidents Vladimirs Putins, ne premjers Dmitrijs Medvedevs. Krievija samitā tiks pārstāvēta ministru līmenī.
Samita intriga varētu būt Francija ar tās jauno prezidentu Fransuā Olandu. Olands jau paziņojis, ka Francija, kas ir viena no nozīmīgākajām ieguldītājām Afganistānas operācijās, jau šogad izvedīs karavīrus no Afganistānas.
NATO samits ASV pilsētā Čikāgā norisināsies 20. un 21.maijā. Latvijas delegāciju vada Valsts prezidents Andris Bērziņš. Samitu apmeklēs arī ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
BNS
