Sabiedrība

Eksperts: kamēr pastāvēs 11.Saeima, Zatlera un Āboltiņas attiecības būs sliktas

Jauns.lv

Kamēr pastāvēs 11.Saeima, Reformu partijas (RP) vadītāja Valda Zatlera un "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas attiecības būs sliktas, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra.

Eksperts: kamēr pastāvēs 11.Saeima, Zatlera un Ābo...

Komentējot abu politiķu pēdējās dienā viens otram veltītos asos komentārus Skudra pauda viedokli, ka starp Zatleru un Āboltiņu valda personīgo raksturu nesaskanība un, iespējams, abi izjūt savstarpēju nepatiku viens pret otru. "Pieņemu, ka neviena no pusēm neizsaka visu patiesību par sarunu, kura norisinājās 2011.gada 28.maijā," uzsvēra Skudra.

Zatlers nevarot "pārkāpt pāri tam", ka viņš netika ievēlēts ne par Valsts prezidentu, ne arī Saeimas priekšsēdētāju, bet šo amatu ieguva Āboltiņa. Visticamāk, ka Āboltiņu un Valsts prezidentu Andri Bērziņu ievēlēja vieni un tie paši cilvēki, sacīja Skudra.

Viņš neuzskata, ka šāda apmainīšanās ar "komplimentiem" jeb savstarpējiem pārmetumiem novedīs pie problēmām koalīcijā. Kā norāda Skudra, Zatlers neesot ieinteresēts destabilizēt situāciju valdībā, jo šādā situācijā RP, visticamāk, tiktu nomainīta ar Zaļo un zemnieku savienību.

To, cik stabila ir valdība, parādīs balsojums par Eiropas Savienības starpvaldību fiskālās disciplīnas līguma apstiprināšanu Saeimā, kā arī 2013.gadā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kuras saistās ar iespējamo jauna politiskā spēka rašanos, piebilda Skudra.

Kā ziņots, Āboltiņa iepriekš norādīja, ka Zatlera 2011.gada 28.maija "Rīkojums nr.2" par Saeimas atlaišanas rosināšanu sabiedrībā ir atstājis mieles par savtīgumu.

Uz to Zatlers atbildēja, sakot, ka Vienotības" popularitātes un panākumu pamatā ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un viņa ieguldītais darbs, nevis Saeimas priekšsēdētāja. Eksprezidents parlamenta spīkeres pozīciju skaidro ar "zināmu nostaļģiju" pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Vienotības" valdības, kurā Āboltiņa jutusies daudz labāk nekā šajā valdībā.