Vāc parakstus, lai skolēniem nebūtu obligāti jānēsā skolas formas

Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Diana Šalgūna. Viņa novērojusi, ka izglītības iestādes arvien biežāk ievieš skolas formas, kuras turklāt pretrunīgi tiekot uzspiestas kā obligātas.

"No malas skatoties, liekas - kas gan var būt piemīlīgāks par vienādi skaistiem bērniem, tomēr realitāte ir pavisam cita. Formu ieviešanas procedūra nav oficiāli reglamentēta, jo skolas forma likumdošanā nemaz nav paredzēta, kā rezultātā šis process vairumā gadījumos ir negodīgs, vērojama necieņa pret bērniem, diskriminācija, bērnu viedoklis šajā jautājumā bieži vien netiek uzklausīts un ņemts vērā, tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips," norādīts iniciatīvas pieteikumā.

Šalgūna vienlaikus skaidroja, ka arī Satversmē noteikts, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību, taču izglītības iestādes padomes pieņemtais lēmums par skolas formām nevajadzīgi un dažkārt pat būtiski palielina vecāku izmaksas, nemaz nerunājot par ģimenēm, kur ir vairāk par diviem bērniem.

Skolas formas vairumā gadījumu ir nekvalitatīvas, nesimpātiskas vai dārgas, kā arī ar ierobežotu izvēli, uzskata Šalgūna, piebilstot, ka vairumā izglītības iestāžu valda haoss, bet neviens neatļaujas skaļi par to runāt - vecāki ir neapmierināti, taču pašiem cīnīties ar skolu ir praktiski bezjēdzīgi.

Līdz ar to ir jānovērš pārpratumi starp izglītības iestādēm un vecākiem, tāpēc ar šo iniciatīvu viņa vēlas ierosināt, lai Izglītības likumā tiktu iekļauts regulējumu, kas paredz, ka izglītības iestāde un izglītības iestādes padome nav tiesīga uzlikt pienākumu izglītojamiem nēsāt skolas formas.

Šalgūnas ieskatā šādu likuma grozījumu rezultātā tiks sakārtota likumdošana un līdz ar to tiks izbeigta izglītības iestādes padomes visatļautība, kā arī tiks novērsti pārpratumi starp vecākiem un izglītības iestādēm, neuzklausītie vecāki nejutīsies necienīti, neveidosies "robs" ģimenes budžetā. Iniciatīvas pieteicēja ir pārliecināta, ka nebūs jābaidās arī par to, ka pret bērnu būs atšķirīga attieksme. Savukārt bērni, ģērbjoties paši pēc savas gaumes, bet pieklājības robežās, mācīšoties dzīvei noderīgas lietas. Šāda kārtība arī ļautu būt radošam, mācītu izkopt savu ģērbšanās stilu un attīstīt savu gaumi.

Patlaban Izglītības likums nosaka, ka izglītojamā pienākums ir atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā. Tiesībsarga birojs iepriekš bija skaidrojis, ka tātad skola iekšējās kārtības noteikumos drīkst noteikt, kādā apģērbā bērniem jānāk uz skolu, un līdz ar to drīkst arī noteikt, ka skolā jāvalkā skolas forma.

Tiesībsarga birojā norādīja, ka pirms grozījumu izdarīšanas skolas iekšējās kārtības noteikumos, nosakot skolas formu kā obligātu, skolai būtu jāveic skolēnu un vecāku aptauja, lai noskaidrotu personu, uz kurām šie grozījumi attieksies, viedokli. Bērnu tiesības izteikt viedokli un tikt uzklausītiem noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.pantā, saskaņā ar kuru bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, jebkurās jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

Ja vairākums skolēnu un vecāku būtu par skolas formas ieviešanu, šo prasību varētu ieviest (skolas iekšējās kārtības noteikumos noteikt, ka skolā jāvalkā skolas forma) un pārējiem šis vairākuma viedoklis būtu jārespektē. Tomēr vienlaikus Tiesībsarga birojā piebilda, ka gadījumā, ja skolēna vecākiem nav iespēju iegādāties konkrētu izvēlēto skolas formu, skolas iekšējās kārtības noteikumos būtu jābūt noteiktam, ar ko skolas formu varētu aizstāt.

Bērna nodrošināšana ar apģērbu ir vecāku pienākums, kas izriet no aizgādības tiesībām, un vecākiem bērns ir jānodrošina ar apģērbu neatkarīgi no skolas formas ieviešanas. Jāņem vērā, ka skolas forma nedrīkst būt dārga, pretējā gadījumā tas var tikt uzskatīts kā netiešais maksājums par izglītību.