SVF vadītāja: Latvijas valdībai jāvirzās uz eiro ieviešanu
Latvijas veiksmīgi īstenotā starptautiskā aizdevuma programma var kalpot par paraugu arī citām valstīm, taču valdībai ir jāvirzās uz programmas gala mērķi – eiro ieviešanu.
Tā otrdien konferencē "Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze" sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda (Christine Lagarde).
Otrdien Latvijā ieradušās vairākas augstas amatpersonas, tostarp Lagarda, Eiropas Savienības finanšu un monetāro jautājumu komisārs Olli Rēns, Zviedrijas finanšu ministrs Anderšs Borgs un citi, lai Latvijas un SVF kopīgi organizētajā konferencē novērtētu Latvijas krīzes mācības.
"Mēs redzam šīs programmas izdošanos kā reālu sasniegumu un tādu, kas parāda ceļu arī daudziem citiem sekotājiem," konferences atklāšanā teica Lagarda.
Viņa norādīja, ka programmas veiksmīgas noslēgšanas pamatā bija kopīgā valdības un visas sabiedrības apņemšanās pārvarēt ekonomisko krīzi, kuras laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. un 2009. gadā samazinājās par 20%, un īstenot starptautiskā aizdevuma programmu.
SVF izpilddirektore atzina, ka Latvija fiskālo konsolidāciju veica ātri un jau pirmajā gadā samazināja budžeta deficītu par 8% no IKP, savukārt programmas ietvaros kopumā budžeta deficīts samazināts par 15% no IKP. Viņa uzsvēra, ka iekšējo apņemšanos arī papildināja ārvalstu partneru apņemšanās palīdzēt Latvijai, SVF, Eiropas Komisijai, Ziemeļvalstīm, Pasaules Bankai, Eiropas Reģionālās attīstības bankai un citām kaimiņvalstīm, vienojoties par kopēju aizdevumu 7,5 miljardu eiro apmērā, no kura gan Latvija izmantoja tikai daļu.
Tomēr Lagarda klāstīja, ka Latviju gaida arī vairāki izaicinājumi, neskatoties uz to, ka tās ekonomika pašlaik atveseļojusies un kļuvusi par vienu no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā attīstoties par 5,5%. Viņa sacīja, ka programmas gala mērķis – eiro ieviešana – joprojām ir jāizpilda, tāpat jāstrādā pie bezdarba samazināšanas, reformu turpmākas īstenošanas un sociālās nevienlīdzības samazināšanas, jo Latvijā ir viens no augstākajiem nevienlīdzības līmeņiem starp cilvēkiem ar zemiem un augstiem ienākumiem. "Pastāvēs, kas pārmainīsies," Lagarda savas runas noslēgumā latviski citēja pazīstamā dzejnieka Raiņa populāro teicienu.
Savukārt Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš konferences atklāšanā uzsvēra: "Mēs esam paveikuši to, kas bija jāizdara, pratuši atzīt savas kļūdas un rīkoties."
Viņš arī norādīja, ka ir pārliecināts, ka patlaban Latvijā tiek izdarīti secinājumi, kuri var būt lietojami arī citur, kur ir ienākusi krīze, un arī tur, kur tā nav ienākusi.
"Savukārt Latviju interesē tas, kā mēs iesim uz priekšu neskaidrā politiskā un ekonomiskā vidē," sacīja Valsts prezidents un piebilda, ka ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība un eiro zona tuvākajā laikā atradīs risinājumus un dos skaidru signālu visiem, ka var doties uz priekšu.
Viņš arī piemetināja, ka lielākais Latvijas izaicinājums pašlaik ir lielais bezdarbs un cilvēku emigrācija.
Jau vēstīts, ka Lagarda vizītē Latvijā otrdien ieradās, lai piedalītos Latvijas Bankas un SVF kopīgi rīkotajā konferencē par Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanos.
Konference otrdien Rīgā pulcē ievērojamus valstu un starptautiskās politikas veidotājus un akadēmisko aprindu pārstāvjus, lai apspriestu stratēģiju, kas palīdzēja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pārvarēt dziļo recesiju, atjaunot sabalansētu izaugsmi un tuvināt vai sasniegt eiro ieviešanas mērķi. Konferencē plānots apspriest arī turpmākos sarežģītos uzdevumus un gūto pieredzi.