Protesta pasākumā pret ACTA un autortiesību kārtību Latvijā piedalās tikai 30 aktīvistu. FOTO

Starp pasākuma dalībniekiem lielākā daļa bija jaunieši, kuri arī iepriekš piedalījušies dažādās pret ACTA vērstās aktivitātēs. Tomēr pasākums bija piesaistījis arī garāmgājēju uzmanību - šodien Vērmanes dārzs ir plaši apmeklēts gan saistībā ar labo laiku, gan tāpēc, ka netālu notiek pasākums "Svētki visām paaudzēm".

Protestētāju pārstāvji rokās turēja pirātu karogu, vienam no viņiem bija pirāta cepure, bet cits uz galvas bija uzlicis "Anonymous" masku. Šādas maskas izmantotas arī citos pret ACTA vērstos pasākumos visā pasaulē (Gaja Foksa maska, kas aizgūta no filmas un komiksu grāmatas "V for Vendetta" un kuru izmanto hakeru grupas "Anonymous" dalībnieki).

Pie estrādes bija izvietots plakāts, uz kura publicēts saraksts ar vietām Eiropā un citur pasaulē, kur šodien notiek līdzīgas akcijas. Kopumā tiek rīkots 121 pasākums, lai pirms Eiroparlamenta balsojuma atgādinātu politiķiem par iedzīvotāju-interneta lietotāju nostāju.

Spriežot pēc plakātiem ar "Anti-fa" simboliku, pasākumā piedalījās arī tā dēvētie antifašisti (radikāli jaunieši, kuri cīnās ar neonacistiem), kuri aicināja uz "starptautisko solidaritāti un visu dzīves sfēru demokratizāciju".

Pasākuma dalībnieki tika aicināti aizpildīt anketas, lai kļūtu par Pirātu biedrības dalībniekiem. Pasākumā uzstājās grupas "Smind" mūziķi, uzsverot, ka arī radošo industriju pārstāvji atbalsta cīņu pret ACTA.

Pasākuma rīkotāji no skatuves nosauca Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres (V) tālruņa numuru, e-pasta adresi un sociālā tīkla "Twitter" vārdu, aicinot katru dienu viņai atgādināt par sabiedrības viedokli ACTA jautājumā.

Vaidere darbojas Eiropas parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kura skata ACTA, un iepriekš apkopojusi Latvijas iedzīvotāju viedokli par šo dokumentu. Starptautiskās tirdzniecības komiteja 21.jūnijā balsos par ieteikumiem Eiropas Parlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz ACTA tālāko virzību. Pēc tam Eiroparlamentam kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu.

Pirātu biedrības pārstāvis Ansis Māliņš pasākumā uzsvēra, ka uz politiķiem jāizdara spiediens, lai viņi zina - ja balsos par ACTA ratifikāciju, tas netiks aizmirsts, bet atgādināts līdz "karjeras beigām", kas gaidāmas "visai drīz".

Māliņš norādīja, ka protests notiek pret to, ka birokrātija no citām valstīm "nāk un diktē mums noteikumus". Par spīti tam, ka politiķi apgalvojuši, ka ACTA spēkā stāšanās parasta cilvēka ikdienas dzīvē neko nemainīs, Māliņš prognozē, ka tā nebūs taisnība. Šā iemesla dēļ nevar pieļaut ACTA ratifikāciju.

Pirātu biedrības pārstāvis atkārtoja jau iepriekš pausto viedokli, ka ACTA ratifikācija iedragās cilvēktiesības.

Lai gan ziemā, rīkojot protesta akciju pie valdības ēkas, ACTA virzību izdevies apturēt, viņaprāt, nedrīkst apstāties.

Māliņš šodienas pasākumu salīdzināja ar hokeja komandas sanākšanu pirms pēdējās cīņas pēdējā perioda. Proti, lai gan pašlaik rezultāts Eiropas institūcijās izskatās labvēlīgs, galvenā komiteja savu lēmumu vēl nav izdarījusi.

Māliņš arī uzsvēra, ka Latvijas aktīvisti ir daļa no lielākas kustības, kas darbojas citviet pasaulē.

Nākamajās vēlēšanās Māliņš aicināja atbalstīt tos politiķus, kuri iestājušies pret ACTA.

Programmētājs Danko Aleksejevs norādīja, ka šo pasākumu nevar uzskatīt par "fināla galamērķi". Pat ja ACTA noraidīs, būs citi likumi un monopolisti, kas gribēs kaut ko sev.

Viņš arī norādīja, ka ACTA virzītāji līdz šim atzinuši par kļūdu tikai komunikāciju, nevis pašu ACTA ideju. "Tātad viņi nav pārāk labi pastāstījuši, kāpēc vajag atņemt tiesības," teica aktīvists.

Aleksejevs aicināja klātesošos stāties Pirātu biedrībā un pašiem cīnīties par savām interesēm.

Māliņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Pirātu biedrībā ir aptuveni desmit aktīvisti, bet tās mērķis ir audzēt biedru skaitu un nodibināt partiju. To šie aktīvisti cer paveikt līdz gada beigām.

Savukārt pēc tam iecerēts kandidēt gan Saeimas, gan pašvaldību, gan Eiroparlamenta vēlēšanās.

Sociālajā tīklā "Facebook" pasākumam bija pieteikušies vairāk nekā 100 interesentu, taču ieradās tikai daži desmiti. Māliņš mazo aktivitāti skaidroja ar to, ka patlaban cilvēkos ir radusies falša drošības sajūta, ka ACTA jau ir izgāzusies.

Turklāt aktīvisti vairāk pārstāvot virtuālo sabiedrību, līdz ar to uzskata, ka ar darbībām internetā jau pauž savu viedokli par ACTA.

Viena no pasākuma vērotājām, politoloģe Iveta Kažoka žurnālistiem šo pasākumu vērtēja kā normālu pilsonisko aktivitāti, vienīgi paužot pārsteigumu par lielo mediju interesi.

Viņa teica, ka citās valstīs šādi pasākumi, kuros ir iespēja iepazīties ar dažādām politiskām idejām, notiek bieži.

Arī sabiedrības aktivitāti viņa novērtēja kā normālu, skaidrojot, ka cilvēki nāk uz šādiem pasākumiem, ja jūt reālus draudus. Pirms dažiem mēnešiem, kad valdība plānoja apstiprināt ACTA, šie draudi bija lielāki.

Kažoka pozitīvi novērtēja to, ka aktīvisti cenšas pasākumus rīkot ne tikai tad, kad situācija saasinās, bet regulāri.

Pasākumā uzrunas tika teiktas gan krievu, gan latviešu valodā.

Norises vietā nebija neviena policista, bet netālu atradās pašvaldības policijas mikroautobuss.

Pasākums beidzās pēc pusotras stundas, tā noslēgums tika pavadīts diskusijās neformālā gaisotnē.

Jūnija vidū Eiroparlamentā ir paredzēts balsojums par starptautiskā nolīguma ACTA ratifikāciju. Pirātu biedrība uzskata, ka šis nolīgums paredz jau pašlaik pārāk bargā autortiesību likuma nostiprināšanu un draud padarīt autortiesību reformu neiespējamu.

Šā gada sākumā dibinātā Pirātu biedrība cīnās par autortiesību likuma reformu, atvērtu valsts pārvaldi un runas brīvības un personas privātuma garantēšanu pilnīgi visiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) vērsusies Eiropas Kopienu tiesā, lūdzot noteikt, vai daudz peltais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums nav pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un neierobežo Eiropas pilsoņus. Vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu ir izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai. Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā.

"Tiesas viedoklis ir būtisks, lai atbildētu plaša mēroga bažām, ko pauduši cilvēki visā Eiropā par to, vai ACTA kaut kādā veidā kaitē mūsu pamattiesībām," teikts EK pārstāvja Džona Klensija paziņojumā.

Vienošanās par ACTA tika panākta starp Eiropas Savienību (ES), Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV. Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.

Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.

EK ir lūgusi Eiropas Parlamentu nogaidīt līdz Eiropas Kopienu tiesas lēmumam, pirms balsot par ACTA. Komisija ir lūgusi tiesu izvērtēt, vai ACTA savā pašreizējā formā ir savienojama ar ES līgumiem un sevišķi Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

LETA/Foto: LETA/Evija Trifanova