Henna ir tropu un subtropu reģionu augs – 3–4 metrus augsts krūms, kura lapās veidojas krāsviela lafsons. Divas reizes gadā šīs lapas tiek ievāktas, izkaltētas un samaltas pulverī. Zīmēšanai tiek veidota hennas pasta, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis pulveris, taču pārējo var variēt. Hennas dabiskās krāsvielas reaģē ar ādas olbaltumvielu keratīnu un iekrāso ķermeni oranžīgi brūnā tonī. Hennu izmanto ne tikai ķermeņa apgleznošanai, bet arī matu kopšanai, izsitumu ārstēšanai, arī lai atvēsinātu sakarsušu vai apdedzinātu ādu. Henna uz ādas turas pusotru nedēļu, uz plaukstām un pēdām, kur ir biezāka āda un vairāk keratīna, līdz trim nedēļām.
