Tobāgo un Trinidādas salās vasarā uz salidojumu pulcēsies latvieši

Salidojums pulcinās latviešus no dažādām mītnes zemēm, arī Latvijas. Salidojuma laikā paredzēta Jāņu svinēšana kurzemnieku krastmalā, iepazīšanās ar kurzemnieku vēsturiskajām vietām un piedalīšanās dažādos kultūras pasākumos. Salidojumā piedalīsies arī dažādu valstu – Latvijas, Īrijas, Austrālijas – kora dziedātāji. Latviešu tautasdziesmas un Latvijas himnu salidojuma laikā izpildīs vietējie – Tobāgo koristi. Iepriekšējos gados koristus ir pieņēmis Trinidādas un Tobāgo valsts prezidents Džordžs Maksvels.

Salidojuma laikā norisināsies arī ekumenisks dievkalpojums, medijiem tiks sniegtas intervijas, kā arī tiks veidoti televīzijas raidījumi.

Tobāgo salā "kūrlanderi" – tā vietējie ir iesaukuši latviešus – apskatīs vietas, kur kādreiz pastāvējuši Kurzemes hercogistes cietokšņi, arī apkārtni, ko apdzīvojuši paši kurzemnieki. Kūrlandes pilsētiņā salidojuma dalībniekiem būs iespēja apmeklēt Kurzemes līča muzeju, kuru pirms dažiem gadiem ir atklājuši vietējie. Būs iespējams iepazīties ar Tobāgo dabu, Lielo Kurzemes līci un Bukūrīfu pie ainaviskās Pidženpointa jūrmalas.

Pirmais latviešu salidojums Trinidādā un Tobāgo notika 1974.gadā, kad profesors Edgars Andersons sapulcināja latviešus no dažādiem kontinentiem ar mērķi tos iepazīstināt ar Tobāgo salas bagātībām un vēsturiskajām vietām. Pirmajā salidojumā piedalījās arī princis Bīrons – Kurzemes hercoga Ernesta Bīrona pēctecis.

Pirmo reizi kurzemnieki salā ieradās septiņpadsmitā gadsimta 30.gados. Divdesmitā gadsimta 50.gados profesors Andersons kopā ar Trinidādas un Tobāgo (toreiz vēl angļu kolonijas) vēsturniekiem veica arheoloģiskus pētījumus, kuru laikā atklāja ne tikai kurzemnieku apmešanās vietas, bet arī holandiešu un franču kolonizētos rajonus, kā arī Karību un aravaku indiāņu apmetnes.