Narvā nosvinēti Baltijas tatāru lielākie svētki - Sabantujs. FOTO

Vasaras sākums jeb lauka darbu noslēgums ir laiks vismīlētākajiem tatāru svētiem - Sabantujam. „Saban” tukojumā nozīmē „arkls”, bet „tuyı” – „svētki”, „kāzas”. Sabantujs Tatarstānā tiek svinēts jau vairāk kā tūkstoti gadu un to mūsdienās atzīmē visur, kur vien dzīvo tatāri.

Latvijas tatāru kopienas aktīvists Ramils Kadirovs Kasjauns.lv pastāstīja, ka svinību laikā notiek dažādi konkursi un sacensības – monētiņas zvejošana ar muti no bļodiņas pilnas ar airanu vai kefīru, rāpšanās uz pulēta staba pēc gaiļa vai citas balvas, jēlas olas nešana karotē, kuras kātu tur mutē, skriešanās sacensības ar pilniem ūdens nēšiem, lēkšana maisos un slēpošana pa zāli. Pats galvenais Sabantuja notikums ir zirgu jāšanas sacensības tatāru cīņas sports „koreš”, kuru uzvarētājs balvā saņem aunu.

16.jūnijā Baltijas Sabantujs notika Narvā (Igaunija), virsvadību uzņemoties Narvas tatāru biedrībai ar Narvas pašvaldības, pilsētas iedzīvotāju un draugu atbalstu. Tajā piedalījās dalībnieki un viesi no Igaunijas, Latvijas, Krievijas, Somijas, Čehijas, Vācijas, Somijas un citām valstīm.

Aizvadītajā gadā Baltijas Sabantujs notika Traķos, Lietuvā, savukārt nākamajā gadā tas notiks Rīgā.

Svētki tika sākti ar tradicionālu gājienu cauri pilsētai. Gājiena sākumā brauca zirga pajūgs, kurā sēdošie dziedāja dziesmas un sveicināja visus apkārtesošos. Pēc pajūga sekoja Sabantuja karogs un svētku dalībnieki. Gājiens noslēdzās Sabantuja galvenajā norises vietā - pie Narvas cietokšņa.

Svētkos uzstājās visdažādāko biedrību un tautību pārstāvji no pilsētas, valsts un ārvalstīm – tatāri, baškīri, čuvaši un vēl ļoti daudzi.  

Svētku laukumā atradās tatāru nama makets priekšstata radīšanai par tatāru iedzīvi senatnē. Turpat blakus atradās arī tautas pasaku pārstāvis Šuralē. Bija iespējams iepazīties arī ar vēsturiskiem faktiem par tatāriem. Risinājās spēles, sacensības, dejas un dziesmas, un, protams, bija arī tatāru ēdieni.