Drāma Jūrkalnē: zvejnieks izglābj savu slīkstošo dēlu
Jūrkalnes zvejnieks Ivars Pūpoliņš, dodoties glābt jūrā slīkstošos zvejniekus, nezināja, ka viņam nāksies glābt arī savu dēlu. Viņam gan izdevās izglābt tikai trīs no četriem. Viens jaunietis noslīka.
Tikai veiksmīga apstākļu sakritība ļāvusi Jūrkalnes zvejniekam Ivaram Pūpoliņam jūrā izglābt trīs cilvēkus. Pat nezinot, ka viņu vidū būs arī paša dēls. Tomēr notikumu aptumšo viena zaudēta dzīvība, vēsta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 16. jūnija rītā traģiski notikumi risinājās Jūrkalnes pagastā. Četri jauni vietējie vīrieši – trīs ap 25 gadus veci un viens jaunāks – stikla šķiedras laivā agrā rītā devušies jūrā izņemt zvejas tīklus, taču laiva apgāzās.
Jaunākais puisis Mārtiņš 350 metru attālumā esošo krastu mēģinājis sasniegt peldus, taču viņam tas neizdevās. Jaunieša mirstīgās atliekas vēl nav atrastas.
Tikmēr pārējie trīs pieķērās pie laivas, kura praktiski jau bija nogrimusi. Aptuveni stundu pēc atrašanās ūdenī viņus izglāba vietējais zvejnieks Ivars Pūpoliņš. Dažas minūtes vēlāk, iespējams, vairs nebūtu ko glābt.
Ivars „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāstījis, ka saņēmis zvanu no novadnieces, kura sacīja, ka jūrā slīkst viņam pazīstamais Mārtiņš. Ivars ar 140 kilometrus stundā lielu ātrumu ar auto traucās uz piecus kilometrus attālo vietu, taču vēl nenojauta, ka nāves briesmās ir arī viņa dēls. Izglābt viņu izdevās pateicoties tam, ka Pūpoliņš autopiekabē bija atstājis savu veco gumijas laivu.
Iebraucot ar laivu ūdenī, zvejnieks domājis, ka būs jāglābj divi cilvēki, taču jūrā ieraudzījis trīs galvas. Mārtiņa, par kuru vienīgo viņam bija informācija, viņu vidū vairs nebija. Toties starp puišiem Ivars ieraudzījis savu dēlu.
Viņi bija pieķērušies pie laivas, kura jau bija pilnībā zem ūdens. Par laimi, tās priekšgals bija atdūries uz trešā sēkļa grunts, un jaunieši līdz tai vēl varējuši aizsniegties. Taču kuru katru mirkli laiva varēja aizslīdēt, glābjamie jau bija pilnīgi bez spēka.
„Puiši histēriski bļāva. Piebraucu dažu metru attālumā un sarunāju, lai nelien laivā, jo tā neizturēs. Teicu: ja taisīsiet histēriju, es nevienu neņemšu,” notikumus restaurē Ivars, piebilstot, ka ņemtu jau tāpat, taču viņi bija kaut kā jānomierina.
„Centimetru pa centimetram, kādas 20 minūtes ar mazajiem airiem airējos ārā. Biju pilnīgi bez spēka,” stāsta Ivars. Viņš spriež, ja ierastos piecas minūtes vēlāk, iespējams, vairs nebūtu ko glābt. „Viņi tiešām ieskatījās acīs nāvei,” stāstījis drosmīgais zvejnieks.
Glābēji vispirms no Alsungas, pēc tam arī no Ventspils atbraukuši, kad izglābtie ar Ivara gumijas laivu gandrīz bija tikuši krastā. Ivars uzskata, ka viņi atbraukuši pārāk vēlu. Turklāt alsundzniekiem nav bijis pienācīga aprīkojuma.
Ivars sevi par varoni neuzskata: „Man nostrādāja instinkti, par sevi nedomāju.” Viņam palīdzējusi lielā pieredze, visu mūžu zvejojot un kuģojot. Ivars savulaik ir izglābis vēl trīs slīcējus un spriež, ka laikam viņam tāds liktenis.
Izrādās, ka slīkstošie jaunieši četratā bija atradušies divvietīgā laivā, taču laiva bijusi pietiekami izturīga, un nelaimei bijis cits iemesls. Cik noprotams, jaunieši sadomājuši nopeldēties. Viens uzkāpa uz laivas malas, un tā apgāzās. Iespējams, Mārtiņš mēģinājis izpeldēt krastā, lai sauktu palīgā. Taču pūtis pretvējš, un starp otro un trešo sēkli puisis sācis slīkt. Ivara dēls vēl meties viņu glābt, taču pats sarijies ūdeni un, saprotot, ka līdz viņam netiks, atgriezies turēties pie laivas.
