Kas ir radiofarmaceitiskie preparāti, un kāpēc tie šajā izmeklējumā nepieciešami?

Vienkāršoti, tas ir preparāts, kas sastāv no divām daļām, – atoma, kas kādu laika sprīdi met ārā pozitronus (izotops) un pārējās molekulas daļas – nesēja, kas aizgādā izotopus līdz noteiktām šūnām, audiem. Nesējs var būt cukurs, aminoskābe vai hromosomu būvējošais ķieģelītis - nukleozīds. Tā var būt sarežģītāka viela – imunoglobulīns jeb antiviela, kas pazīst vēža šūnu virsmu un aiznes izotopu tieši līdz vēža šūnām.Ir zināms, ka vēža šūnas daudz intensīvāk nekā pārējās patērē cukuru – glikozi. Tāpēc pirms izmeklējuma pacientam vēnā ievada īpašo ar fluora radioizotopu iezīmēto glikozi, kas intensīvāk koncentrējas audzēju šūnās. Šie īsa mūža radioizotopi sabrūkot izdala gamma starus, ko uzver PET iekārta.Lai gan PET/CT izmeklējumā var izmantot dažādus radiofarmaceitiskos preparātus, visbiežāk tiek izmantots FDG jeb 18F-fluordeoksiglikoze. Nesējs – glikoze, starojošā daļa – fluora-18 radioizotops. 99% gadījumu FDG ļauj labi pazīt noteiktus vēža veidus, jo sevišķi agrīnās stadijās, kad citas vizuālās diagnostikas metodes to nespēj.