Latvijas grāmatnīcā "Polaris" cenzē pārdodamo literatūru
Lielākais grāmatu tirdzniecības tīkls „Polaris”, kas Latvijā izplata galvenokārt Krievijā izdotās grāmatas, ir ieviesis cenzūru. Tagad „Polaris” grāmatnīcās vairs nevar nopirkt neko „antireliģiozu un antikrievisku”.
Krieviski lasošai publikai līdz ar to nu liegta iespēja lasīt gan Latvijā, gan arī pasaulē iemīļotu un slavenu autoru darbus. Tā, piemēram, aizliegto autoru sarakstā iekļuvis arī populārais Latvijas krievu rakstnieks Vladlens Dozorcevs.
Līdzās Dozorcevam krievu grāmatu tīkls vairs netirgo tādu populāru autoru kā Karlosa Kasteņadas darbus, Helēnas Blavatskas sacerējumus, Dena Brauna „Da Viņči kodu” un citus romānus. No grāmatnīcu plauktiem arī pazuduši pazīstama Krievijas autoru Aleksandra Nikonova un Marijas Arbatovas grāmatas, kā arī daudzas citas grāmatas.
Grāmatu tirgotājs ievieš cenzūru
„Polaris” īpašnieks Vasilijs Bistrovs portālā imhoclub.lv skaidro, kādas grāmatas viņš tirgo un kādas ne:
„Mēs ar sievu esam pareizticīgie. Tādēļ nolēmām vairs nepārdot grāmatas, kas saistās ar astroloģiju, okultismu, sātanismu un pagānisma kultiem. Horoskopus nepārdodam, kā arī to autoru darbus, kas sola dziedināt ar vardes kājas kaulu vai ūdenī izšķaidītu urīnu. Šīs grāmatas, uzskata, nes ļaunumu un es negribu, lai kaut kas tāds ietu caur manām rokām,. Mūsu „feiskontroli” arī neiztur grāmatas, kas izkropļo Evaņģēlija vēsti, jo spekulācijas par ticību nav pieņemamas kristiešiem. Ir arī autori, kuru grāmatas nepārdodam personīgās pārliecības dēļ.”
Jāpiebilst, ka „Polaris” grāmatnīcās var arī pasūtīt jebkuru Krievijā izdotu grāmatu, ja to piedāvā Krievijas grāmatu vairumtirdzniecības tīkli. Tomēr nu šādi var pasūtīt tikai grāmatas, kas izturējušas grāmatu nama „Polaris” īpašnieku pārbaudi.
Var pasūtīt tikai tādas grāmatas, kas pēc „Polaris” īpašnieku domām nav „kaitīgas”. „Lūk, tas ļoti tracina pircējus: jūs mūsu vietā lemjat, kas mums ir un kas nav kaitīgi lasīt. Liedzat izvēles brīvību… Bet apžēlojieties? Kāda izvēles brīvība! Nu ejiet uz citu veikalu. Runa jau nav par jums. Runa ir par mums. Mēs vienkārši nevēlamies ar to pīties – var taču tā būt. Kas ir teicis, ka par jūsu naudu mums jums jānodrošina viss, ko jūsu dvēsele gribēs?! Kāpēc mums jānodod savi principi? Mums taču ir tiesības uz saviem principiem. Vai ne?,” raksta Bistrovs.
„Nekas pretkrievisks! Nekas antireliģiozs!”
„Polaris” melnajā sarakstā ierakstītais Vladlens Dozorcevs „Latvijas Avīzei” pirms Jāņiem stāstīja par saviem piedzīvojumiem ar grāmatu tirgotājiem.
2009. gadā Vladlens Dozorcevs jau vērsās „Polaris” ar saviem autobiogrāfiskiem memuāriem "Настоящее прошедшее время”, kurus tas attiecās pieņemt izplatīšanai, jo šajā grāmatu tīklā valdot noteikumi – „nekas pretkrievisks, nekas antireliģiozs”. 2011. gadā Dozorcevam nāca klajā dzejoļu krājums „Персональный код”. Literāts atkal mēģinājis vienoties ar „Polaris” grāmatnīcām, taču arī šoreiz atteikumam izmantoti tie paši vecie argumenti. Dzejoļa krājuma noraidīšanas iemesls esot bijis tā „antikristīgums”.
„Neko tamlīdzīgu neesmu un arī neesmu varējis uzrakstīt! 2009. gadā man bija pirmā tikšanās ar „Polaris”. Aiznesu savus memuārus un saņēmu atteikumu tos pārdot. Memuārus rakstīju, lai atbildētu uz visbiežāk man uzdoto un mani visvairāk kaitinošo jautājumu – kāpēc es, krievu cilvēks, esmu iemaisījies latviešu lietās, turklāt tik dziļi, ka palīdzēju organizēt Tautas fronti un pat esmu bijis LTF valdes loceklis. Lai atbildētu uz šo jautājumu, radās nepieciešamība pastāstīt par sevi, manu uzskatu veidošanos, manu ģimeni… Atbilde toreiz bija vienkārša – šo grāmatu tirgošanā neņems.
Aiznesu pērn izdevniecībā „Jumis” iznākušo dzejoļu krājumu „Персональный код”. Arī to tirdzniecībā nepieņemšot. Pirmkārt, tāpēc, ka tā esot mana grāmata un, pēc Jeļenas Bistrovas (arī „Polaris” īpašnieces) uzskatiem, mana personība mainījusies neesot. Otrkārt, grāmatā esot tirgotavu idejiski neapmierinošs dzejolis, jo tas varot aizskart ticīgo jūtas.
Bistrovas kundze sarunā ar mani sacīja, ka viņu ļoti aizskāris dzejolis „Ave Maria”. Kad lūdzu aizskarošās rindas nolasīt, atbilde skanēja – viņai pat mute neveroties to vēlreiz atkārtot. Kā tad jūs Dievmāti tik skarbi esat aizvainojis?
Kādu Dievmāti?! Šo dzejoli rakstot, esmu domājis nevis par Jēzus māti Mariju, bet gan pasaules tenisa pirmo zvaigzni Mariju Šarapovu. Nebūsim liekuļi, sportā reizēm viss ir kā cīņā uz dzīvību un nāvi. Sportiste kliedz bez vārdiem kā sieviete dzemdībās vai gultā ar vīrieti. Šis dzejolis ir joks. Un, jā, kā tādā jokā esmu iekļāvis arī viņas izsaucienu serves laikā” „Latvijas Avīzei” skaidroja Dozorcevs.
