Eksperts par Eiropas Savienības nākotni: ir vismaz 3 scenāriji, un neviens nav viegls
Eiropas Savienības (ES) attīstībai pēc Lielbritānijas izstāšanās iespējami vairāki scenāriji, bet ''Brexit'', visticamāk, kalpos par katalizatoru bloka pagrimumam, intervijā "Defence Matters" norādīja politisko risku konsultāciju firmas "Nova Europa" direktors Timotijs Less.
Viņš "Brexit" vērtē kā ļoti nozīmīgu notikumu - pirmo milzīgo soli atpakaļ Eiropas integrācijas procesā.
"Vai ES tagad sairs, ir atklāts jautājums, bet es esmu ļoti pesimistisks par tās izdzīvošanas iespējām," atzina eksperts, piebilstot, ka ES faktiski vairs nav "raison d’etre" (pastāvēšanas iemesla).
Less norādīja, ka ES tika izveidota, reaģējot uz vairākiem faktoriem, kas pašreiz vairs nav aktuāli. Turklāt savienības nākotni apdraud arī vairāki defekti tās konstrukcijā, no kuriem visredzamākais ir integrācijas pārmērība. Tas savukārt radījis dažādas plaisas ES iekšienē, jo Briseles lēmumi ne visām valstīm nesuši vienlīdzīgus rezultātus, kam redzamākais piemērs ir ekonomika un pēdējā laikā arī imigrācija.
Pēc Lesa domām, izvēle ir šāda: "Vai nu ES jāsamierinās ar politisko savienību, kurā bagātās ziemeļu valstis piekrīt mūžīgi veikt lielus finanšu pārvedumus uz nabadzīgākajiem dienvidiem, un jāpieņem iedzīvotāju pastāvīgs sajaukums, vai arī ES jāsāk kārtības atvieglošana, atdodot atpakaļ dalībvalstīm pilnvaras, kas nevar tikt veiksmīgi saglabātas Briselē."
Tomēr Less atzina, kas tas, visticamāk, nenotiks, jo acīmredzami trūkst vienprātības.
"Ārlietu ministrijas Vācijā un Francijā un Eiropas Komisija apgalvo, ka "Brexit" radītās krīzes risinājums ir lielais lēciens uz priekšu pretī Eiropas supervalstij, bet citi, piemēram, centrāleiropieši, aicina radikāli mainīt dalībvalstu spēku līdzsvaru," norādīja eksperts.
"Es baidos, ka reformu nepieciešamības vispārēja atzīšana apvienojumā ar vienprātības trūkumu par to, kāda forma šīm reformām būtu jāpieņem, galu galā izjauks ES," atzina Less, kurš vairākus gadu desmitus strādājis par analītiķi un diplomātu Lielbritānijas Ārlietu ministrijā.
Pēc viņa domām, ES turpmākajai attīstībai ir vismaz trīs scenāriji.
Pirmais, eiroskeptiska valdība kādā ietekmīgā ES valstī sekos Lielbritānijas piemēram.
Otrais, proeiropejiskajām partijām izdodas noturēties pie varas, un ietekmīgu ES valstu koalīcija uzspiež pārējām dalībvalstīm uz integrāciju vēl vairāk vērstus pasākumus, novedot pie masu dezertēšanas.
Un trešais scenārijs, kurā nekas netiek darīts, un "ES turpina to pašu pakāpenisko pagrimuma ceļu, ko raksturo redzējuma trūkums, kopienas gara sabrukums, politikas neveiksmes un augošs mazāko valstu dumpinieciskums," norādīja Less.
Pēdējā variantā ES āriene paliks neskarta, bet institūcijas kļūs arvien tukšākas un nebūtiskākas Eiropas politikas veidošanā, sacīja eksperts.
Neviens no Lesa piedāvātājiem scenārijiem nesola ES vieglu nākotni, tomēr viņš norādīja, ka "pašreiz visas valstu valdības Eiropā atbalsta ES, pat tad, ja tām nepatīk daudzi savienības aspekti, un visās valstīs vairākums iedzīvotāju atbalsta dalību ES".
