Pašvaldības policija gatavojas Rīgu augustā „attīrīt” no ubagiem
Paredzams, ka augustā spēkā stāsies noteikumi, kas būtiski ierobežos ubagotāju iespējas lūgt žēlastības dāvanas. Pašvaldības policija jau gatavojas galvaspilsētas centru atbrīvot no uzmācīgajiem ubagotājiem.
Rīgas dome pieņēmusi grozījumus saistošajos noteikumos, kas būtiski ierobežo ubagošanu, īpaši vēsturiskajā centrā, bet spēkā tie stāsies pēc publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”. Tas, visticamāk, notiks augusta sākumā, kad noteikumus būs izvērtējusi Vides un reģionālās attīstības ministrija, raksta laikraksts „Diena’.
Sods par ubagošanu ne tajā vietā – desmit lati
Nevajag domāt, ka galvenais policijas uzdevums būs kādu sodīt, saka Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais: „Policijai ir tiesības izskaidrot, ka šādi noteikumi ir, pateikt - pārtrauciet ar to nodarboties, dodieties uz savām mājām!”
Noteikumi nosaka aizliegumu ubagot, izmantojot dzīvniekus, kā arī vietās, kur tiek traucēta satiksmes vai gājēju plūsma, sabiedriskajā transportā un tā pieturvietās, tomēr būtiskākais ir teritoriālais ierobežojums - ubagot būs liegts Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot vietās pie dievnamiem, kurās ubagot ir atļāvusi attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība. Sods par ubagošanu tam neparedzētā vietā būs līdz desmit latiem.
Rīgas pilsētas pašvaldības policija ir gatava rīkot reidus, kolīdz noteikumi stāsies spēkā, „Diena” teica policijas pārstāve Inese Tīmane.
Ubago ne tikai galīgā trūkumā nonākušie
Uz ielas dāvanas lūdz ne tikai cilvēki, kuriem nav kur dzīvot un ko ēst. Ir arī sociālo centru klienti, kuri ir aprūpēti, bet ubago, lai nopelnītu cigaretēm un alkoholam. „Daudzi no šiem cilvēkiem saņem sociālo palīdzību, vienkārši viņiem liekas, ka ir par maz,” norāda Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.
Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops uzskata, ka Latvijā ir salīdzinoši spēcīga sociālās palīdzības sistēma, jumtu virs galvas var dabūt ikviens, un tāpēc nav jāubago. „Stāsti par 20 santīmiem, kas pietrūkst biļetei uz mājām, visbiežāk beidzas tuvākajā gastronomā,” viņš norāda.
Sociālajiem darbiniekiem zināmi dažādi stāsti - piemēram, par sievieti no Daugavpils, kura prasīja naudu, uzdodoties par savu māsu un rādot māsasbērnu fotogrāfijas, un stāstot, ka šie bērni cieš badu. Ir bijis gadījums, kad vecu sievieti viņas bērni piespiež braukt uz Rīgu ubagot un pieprasa atvest gan naudu, gan pāris pudeļu, draudot izrēķināties.
„Sēdēju un sēdēšu!”
Paši ubagotāji nedomā tik viegli pakļauties Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumiem un atstāt savas „iesildītās vietiņas”. „Diena” sarunājas ar Tamāru, kura jau desmit gadus ubago uz Centrālas stacijas tuneļa. Pašvaldība viņai kā trūcīgai personai ir piešķīrusi vienistabas dzīvokli Taurupē, par kuru jāmaksā tikai elektrības rēķins. Tāpat viņa ik mēnesi saņem 45 latus lielu pabalstu. Viņa saka:
„Sēdēju un sēdēšu. Ar 45 latiem izdzīvot es nevaru. Es esmu otrās grupas invalīde. Sociālais dienests man gan palīdz, iedeva malkai 70 latu, bet es par malku samaksāju 130. Ko tad es varu par 45 latiem mēnesī izdarīt? Ne ēst, ne dzert, neko. Līdz pensijai man ir viens gads, bet es nezinu, vai ko saņemšu. Kopš likvidēja sovhozus, es neesmu strādājusi algotu darbu.”
Par to, kāds tad ir dienas guvums, Tamāra teic: „Es varu visu dienu nosēdēt un piecdesmit santīmus nopelnīt, bet ir reizes – tikko apsēžos, tā divi vai trīs lati ienāk. Visu dienu jau es te nesēžu, man pussešos ir autobuss.”
