Saeimas komisijā atkārtoti skatīs referendumu likumu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien sāks skatīt Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai atdoto likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Bērziņš referendumu likumu atdeva atpakaļ deputātiem, norādot, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu, kā arī likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noslēgsies 16.jūlijam, bet atkārtoti parlamentā šo likumu plānots skatīt Saeimas ārkārtas sēdē 26.jūlijā.
Likumu grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam darba kārtību referendumos".
Prezidents secināja, ka likumdevējs ir centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildu parakstīšanās iespējas, taču pagaidām šī kārtība nav skaidri noteikta. Turklāt jaunās kārtības spēkā stāšanās laiks noteikts 2015.gads.
Bērziņš uzskatīja, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoteikt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.
Likums paredz, ka vēlētāja parakstam jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai republikas pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā.
Ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski portālā www.latvija.lv vai citā tiešsaistes sistēmā, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim, sacīts likumā. Drošības un tehniskās prasības jānosaka valdībai, paredzēja deputāti.
Valsts prezidents norādīja, ka likumā ir nepieciešami arī citi uzlabojumi, kas novērstu atsevišķas pretrunas un pastiprinātu aģitācijas kontroli.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne bija gandarīta par Valsts prezidenta nostāju par jauno referendumu ierosināšanas kārtību, jo prezidents pauda atbalstu pārejai uz vienu parakstu vākšanas kārtu un parakstu sliekšņa paaugstināšanai. Viņa piekrita, ka likumā var pilnveidot parakstu vākšanas kārtību.
Likuma grozījumi, kas tika izstrādāti pēc divvalodības referenduma, paredz atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas posma un uzliek par pienākumu iniciatīvas autoriem pašiem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu.
