Līdzīgi postoši tornādo kā Polijā iespējami arī Latvijā
Postoši virpuļviesuļi, kādi pagājušajā nedēļas nogalē plosījās Polijā, iespējami arī Latvijā. Par to liecināja arī pagājušajā piektdienā nofilmētais tornādo Kolkā.
Divas dienas pirms ālēšanās Polijā virpuļviesulis manīts arī Latvijā – Kolkā. Aculieciniekam Uldim Krustiņam to paveicās nofilmēt: negaisa mākonis ar šņācošu cauruli iesūc ūdeni no jūras. Neparastā dabas parādība ilgusi piecas līdz sešas minūtes. Polijā virpuļi gan bija daudz varenāki, to diametrs sasniedzis kilometru. Spēks bijis tāds, ka gaisā cēlis mašīnas un māju jumtus.
Kolkas virpuļviesulis nebija spēcīgs
Kaut kas līdzīgs Polijas tornādo Latvija pēdējo reizi skāra 2008. gada 8. augustā, ko latvieši atceras kā lielās vētras dienu, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” skaidro, ka starp pagājušo brīvdienu notikumiem Latvijā un Polijā pastāv vien netieša saistība un arī izpausmju ziņā tie nav salīdzināmi. Pagājušajā nedēļa novērotais Kolkas tornādo veidojies aukstā gaisa masā. Citādi ir, ja virpulis veidojas karstajās gaisa masās, tad spēks ir noturīgs un graujošs. Tie arī esot īstie tornādo.
Kolkas tornādo vizuālais efekts bija iespaidīgs, turpretī tā spēks samērā neliels. Satiekoties ar krastu, tas parasti izplēn pavisam. Šoreiz virpuļviesulis sāpīgāk skāra Poliju.
Tornādo nevar prognozēt
Arī Latvijā virpuļviesuļi tiek novēroti ik gadu, kas reizēm arī nodara postījumus.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Valdis Segliņš uzsver, ka retums ir nevis pats virpuļviesulis, bet fakts, ka to izdevies kvalitatīvi nofilmēt – kā Kolkas gadījumā. Taču profesors saistībā ar šo dabas parādību aicina domāt par praktiskākām lietām, proti, modernās būvniecības kvalitāti, kas acīmredzami klibo arī Polijā. Kvalitatīvi celtām ēkām tornādo gāja pāri, nodarot minimālus postījumus, savukārt celtnieku haltūrām burtiski aizlidoja jumti un atdalījās sienas.
Iespējas precīzi prognozēt, kad tornādo ieradīsies, faktiski nav, norāda sinoptiķe.
Krūmiņa stāsta, ka paredzēt var vienīgi virpuļviesulim labvēlīgus laika apstākļus – lielu karstumu, vēju, mitrumu. Ideālā variantā ko konkrētāku iespējams pateikt vienīgi kādu stundu pirms gaidāmā notikuma.
Pēc sinoptiķu prognozēm, šovasar gaidāmas dažas ļoti karstas dienas. Teorētiski lokālu virpuļviesuļu veidošanās vēl ir iespējama.
Polijas tornādo sekas
Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA; EPA/LETA