Meža cūkas kļūst nekaunīgākas. Zemkopji izmisumā! VIDEO

Pašlaik lauksaimnieki strādā, lai sagatavotu barību saviem ganāmpulkiem, bet ļoti bieži, uzsākot zālāju un ganību pļaušanu, atklājas ievērojami meža cūku rakumi, kas apgrūtina zāles novākšanu un dažviet padara to pat neiespējamu, raksta Gulbenes laikraksts „Dzirkstele”.

„Arī es atsaucos uz ārkārtas vēstuli, jo mūsu saimniecībā vislielākos postījumus meža cūkas ir nodarījušas zālājiem. Meža cūkas ir palikušas ļoti bezkaunīgas. Ja iepriekšējos gados pa kādai atnāca, tad šogad tas jau bija bars, kurā ir 14 un vairāk cūku. Visvairāk tās mūs apciemoja pavasara pusē. Pavasarī vīrs aizbrauca un nošļūca zālājus pirmo reizi. Brauca otrreiz - atkal viss bija izrakāts. Tīrumus nāksies pārstrādāt, jo ar tehniku, lai nopļautu zāli, virsū tikt nevar. Tehniku var tikai salauzt. Nāksies izpostītās zālāju platības diskot vai pārart un zālājus sēt no jauna. Tā noteikti ir vairāk nekā 10 hektārus liela platība. Tas nozīmē, ka nāksies ieguldīt ne tikai papildu darbu, bet arī līdzekļus degvielas un zālāju sēklu iegādei, kā arī tehnikas amortizācijai. Mednieki jau brauca mums palīgā, jo esam noslēguši ar viņiem līgumu. Divas dienas pasēdēja - nekā. Tiklīdz aizbrauca - cūkas klāt,” „Dzirkstelei” pastāstīja Stradu pagasta zemnieku saimniecības „Jaunkapenieši” saimniece Līga Strade.

Arī citviet zemnieki stāsta, ka, braucot ar tehniku pa cūku rakumiem, tiekot bojāta tās ritošā daļa, lauztas piekares un pļaujmašīnas. Dažviet uz hektāra esot no 50 līdz pat 250 rakumiem.

Zemkopības un mežu nozares vadītājiem adresētajā vēstulē lauksaimnieki iesaka izveidot karti ar lielāko postījumu vietām un rast atbalstu no Medību fonda medniekiem postījumu novēršanai. Noteikt uz diviem gadiem izņēmumu, ka mednieks var šaut meža cūkas tuvāk savai dzīvesvietai laukos, jo bieži mednieki ir biedrībās, kuru teritorijas ir tālu no dzīvesvietas. Savukārt zemes īpašnieki varētu palīdzēt pagatavot pārvietojamus novērošanas torņus.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka virsmežniecības teritorijā šogad esot plānots nomedīt 1836 meža cūkas. To skaits šogad praktiski neesot īpaši lielāks par iepriekšējiem gadiem. Vienīgi šobrīd lielajām cūkām klāt nākusi jaunā paaudze.

„Ja zemnieki vēlas, lai viņu apsaimniekojamās platības apmedītu un vairāk vai mazāk aizsargātu, tad obligāta prasība ir slēgt līgumu ar medniekiem. Tomēr esmu dzirdējis no zemniekiem, ka viņi grib lauzt šos līgumus, bet mednieki arī ir tikai cilvēki. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, arī pēc gaļas uz mežu neviens tā neskrien. Medniekam būtībā tas ir dārgs prieks. Viņi jau iespēju robežās cenšas sargāt zemnieku laukus. Var jau pateikt, ka lauzīs līgumu, bet tad tas nozīmē, ka medniekam likumdošanas izpratnē vairs nebūs tiesību iet sargāt šos laukus. Tas ir koks ar diviem galiem,” uzskata Kļaviņš.