Šonedēļ miegamices jāsviež ūdenī, jāmazgā kaķi un suņi
Šonedēļ ir visas iespējas sev uz galvas dabūt pamatīgu auksta ūdens šalti. Pirmdien – Dienvideiropā, bet piektdien – pie skandināviem. Kasjauns.lv apkopo dīvainākos svētkus, kādus šonedēļ svin visā pasaulē.
Ja mēneša sākumā gadījās garām palaist Zvejnieksvētkus, nebēdājiet. Neptūnu varat sagaidīt pirmdien! 23. jūlijā tiek svinēti seno romiešu svētki – Neptunālija svētki, kas veltīti jūras dievam.
Senie romieši ne velti Neptunāliju svinēja vasaras vidū. Šai laikā romieši izlūdzās Neptūna labvēlību, lai viņš ar savu ūdens spēku novērš sausumu. Ziņas par šo svētku svinēšanas senajām tradīcijām nav saglabājušās, tomēr mūsdienās šie svētki, it sevišķi Dienvideiropā, nav aizmirsti. Piemēram, jaunieši Neptunāliju svin rīkojot skaļas „ūdens ballītes”. Arī mums pirmdien ir lielisks iemesls sarīkot pamatīgu tusiņu, ballīti vai pārtiju. Pēc brīvdienu festivāliem un izklaidēm, kāds svaigs ūdens malks, kā tas pienākas Neptunālijās, nekad nenāks par ļaunu...
Neptunālija svētki ir vieni no nedaudzajiem seno romiešu svētkiem, kuri ir transformējušies jaunā izpildījumā, un ar karnevāliem un ballītēm tiek atzīmēti joprojām.
Neptunālija svētki mūsdienu ritmos
Vispasaules vaļu un delfīnu diena (23. jūlijs)
Droši vien tāpēc, lai Neptūnam pasaules okeānā nebūtu vientuļi, 23. jūlijā tiek atzīmētā arī Vispasaules vaļu un delfīnu diena. Šo dienu sāka atzīmēt 1986. gadā, jo tad tieši šajā datumā Starptautiskās vaļu medniecības komisija noteica vaļu medniecības ierobežojumus, lai aizsargātu šos uz iznīcības robežas esošos dzīvniekus.
Laika gaitā zaļie un dzīvnieku aizstāvji panāca, ka 23. jūlijā tiek domāts ne tikai par vaļu, bet arī citu vaļveidīgo, to skaitā arī delfīnu, aizsardzību. Bet aizsargāt var tikai to, ko pazīst. Tādēļ varbūt vajadzētu padomāt par to, vai šīsvasaras ceļojumu plānā neietvert braucienu uz Kuršu kāpu Lietuvā un paviesoties Jūras muzeja delfinārijā.
Šovs Klaipēdas delfinārijā
Ķīniešu numerologi pēc Mēness kalendāra aprēķinājuši, ka šogad 24. jūlijs ir tā visīstākā diena, lai ar pateicībām un lūgšanām vērstos pie Debess Dieva. Viena no šo svētku tradīcijām ir svētku mielasts ar pelmeņiem. Sestā Mēness kalendāra sestajā dienā arī esot jādedzina papīrīši, uz kuriem uzrakstīti laba vēlējumi. Ja visu pareizi izdarīs, tad Debesu Tēva svētība neizpaliks.
Tāpat Mēness kalendāra sestā mēneša sestā diena ir arī Tārpu un kukaiņu pavēlnieka pielūgsmes diena. Šajā dienā ķīnieši kukaiņu pavēlnieku lūdz nevairot uz pasaules kaitīgos insektus. Šajā dienā pašiem ir jāmazgājas, jāmazgā veļa un mājdzīvnieki, jāvedina drēbju skapji un grāmatplaukti, lai izdzītu kukaiņus un turpmāk viņi cilvēkiem netraucētu dzīvot.
Katrā ziņā, ja neticam ķīniešu numerologiem, otrdien kādu pelmeni apēst, veļasmašīnā iebāzt netīrās zeķes, ielūkoties grāmatplauktā un kopā ar savu mājas mīluli – kaķi vai suņuku – ieiet dušā gan nenāks par skādi.
Nacionālā guļavu diena (27. jūlijs)
Lai arī kā piektdien no rīta negribētos celties un gribētos vēl kādu brīsniņu pavaļoties gultā, nedariet to! Protams, ja negribat pamosties tuvējā dīķī vai upē, vai arī sagaidīt, ka mājinieki jūs uzmodina, uzlejot virsū auksta ūdens spaini. Sevišķi, ja esat kaut kur Somijā.
27. jūlijā somi atzīmē nacionālo Guļavu dienu, kuras mērķis ir izskaust dīku gulšņāšanu un neko nedarīšanu. Šīs dienas tradīcija saistīta ar senu viduslaiku leģendu, kura vēsta, ka savulaik septiņi kristieši no Efezas, baidoties no Romas imperatora atriebības, 200 gadus nogulēja kādā alā. Vietējie ticējumi saka, ka tāds pats liktenis sagaidīs jebkuru, kurš no rīta gulēs ilgāk, nekā tas pienākas. Tā nu, lai visu dzīvi nenogulētu, esot jāmostas pareizā laikā un pareizā vietā. Somijas nacionālā guļavu diena tiek atzīmēta 27. jūlijā. Savukārt mēs to vairāk pazīstam kā Septiņu gulētāju dienu, kuru ik gadu atzīmējam 27. jūnijā.
Septiņu gulētāju dienu 27. jūlijā līdz pat šai dienai atzīmē Somijā, sevišķi jau Naantali pilsētā – pilsētā, kuru pēc Tuves Jansones grāmātas pazīstam kā troļļu Muminu dzimteni.
Par Guļavu dienas galveno varoni kļūst pilsētiņas visslinkākais un vismiegainākais cilvēks. Pilsētnieki 27. jūlija rītā visilgāk gulējošāko krāšņā karnevāla gājienā cauri visai pilsētai nes līdz jūrai un iemet Somu jūras līča ūdenī. Tā nu visa pilsēta ir modusies no miega! Protams, ka šodien šī tradīcija ir kļuvusi par teatralizētu uzvedumu un miegamice tiek nevis meklēts pa gultām, bet gan īpaša ekspertu komisija viņu rūpīgi izvēlas.
Jāteic, ka kļūt par somu nacionālo guļavu ir visai prestiži un to var atļauties ne kurš katrs. Šai godā pabijuši ne tikai visi Naantali mēri, bet arī ievērojami Somijas uzņēmēji, politiķi un kultūras darbinieki. Karnevāla gājienā lielāko guļavu nosedz sega un sapulcējusies tauta viņa seju ierauga tikai tad, kad viņš izrāpjas no ūdens. Piemēram, tādā veidā no miega savulaik tika pamodināts gan „Neste Oil” ģenerāldirektors Risto Rinne, gan kādreizējās Somijas prezidentes Tarjas Halonenas dzīvesbiedrs, doktors Penti Arajarvi. Sabiedrībā labi pazīstamu un slavenu cilvēku izmērcēšana ir pietiekams iemesls, lai Guļavu festivāls Naantali pilsētā tiktu svinēts no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Un tagad iedomāsimies, ka latvieši pa Jomas ielu Jūrmalā uz nestuvēm nes ar palagiem apsegtu, piemēram, Andri Šķēli vai Andra Bērziņa kundzi, lai viņu iemestu jūrā, bet pēc tam tauta šo pasākumu svinētu Dzintaru koncertzālē, tikpat vērienīgi kā „Jauno vilni”.
Elmārs Barkāns/Foto: Shutterstock