Gaismas pils izskatās pēc gaiļa sekstes
Jaunā Nacionālas bibliotēkas ēkas ārējais veidols neatgādinās arhitekta Gunāra Birketa ieceri par stikla kalnu. Gaismas pils virsotni rotās dīvains veidojums, ko varētu nodēvēt par gaiļa seksti.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecības gaitā tās sākotnējais projekts, ko pirms ceturtdaļgadsimta izstrādāja Gunārs Birkets, ir mainījies un vairs neatgādinās sākotnējo ieceri, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Gaismas pils virsotne, kurai būtu jāvieš asociācijas par Stikla kalnu, kurā Antiņš jāj pēc Saulcerītes, esot pārvērtusies par ļoti dīvainu veidojumu. Arhitekts Jānis Krastiņš to dēvē par gaiļa seksti. Runājot par iekštelpām, viņš saka: „Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums.” Savukārt arhitektūras doktors Jānis Lejnieks norāda, ka gaiļa sekste viņu vismazāk uztraucot, bet viņu interesē gaiļa kājas: „Vai valsts izbūvēs palīgēku otrpus Akmeņu ielas? Vai tam pietiks naudas?”
Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts. Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās.
Arhitekts Jānis Krastiņš neslēpj kriticismu un saka – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. „Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku. Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu (bibliotēkas ēku), un kļūst jocīgi ieraugot,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica Krastiņš.
Arhitektūras doktors, žurnāla „Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks aizrāda, ka ar epitetiem gan nevajag aizrauties, jo galu galā sabiedrība ir akceptējusi ēkas veidolu kā metaforu par Stikla kalnu. „Nevajag pagaidām runāt par kleitu, jo ēka vēl nav pabeigta. Redzam to kā lielu skulptūru, kas pārsteidz. Tā nav kā jūgendstils ar skaistiem rotājumiem,” saka Lejnieks.
Pēc viņa domām, būtiskākais ir ēkas saturs. „Tā gaiļa sekste mani vismazāk satrauc. Mani vairāk interesē gaiļa kājas – infrastruktūra. Vai valsts izbūvēs palīgēku otrpus Akmeņu ielai? Vai tam pietiks naudas? Tie jautājumi jārisina, satura jautājumi,” uzskata arhitekts. Tāpēc starp valsti un Rīgas pašvaldību ir nepieciešama lietišķa komunikācija, lai abas puses, Lejnieka vārdiem runājot, krievu valdība pilsētā un latviešu valdība valstī, vienotos par bibliotēkai nepieciešamās infrastruktūras finansējumu.
LNB pamatbūvniecības darbi jāpabeidz līdz šī gada novembrim. Savukārt bibliotēkas darbības uzsākšana jaunajā ēkā paredzēta 2013. gada nogalē.
Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA
