Plāno vienādot līmeni, kādā jāzina latviešu valoda, apkalpojot klientus

Minētās izmaiņas plānots ieviest, grozot divus pielikumus Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumiem "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi".

Tieslietu ministram attiecīgais grozījumu projekts Ministru kabinetā būs jāiesniedz līdz 2013.gada 1.maijam.

Tāpat valdība šodien uzdeva TM izveidot darba grupu vadlīniju projekta izstrādei, kurā būtu sniegts Valsts valodas likumā lietotā jēdziena "likumīgas sabiedriskās intereses" skaidrojums, ņemot vērā tiesu judikatūru. Šis uzdevums tieslietu ministram būs jāizpilda līdz 2012.gada 1.novembrim.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, veicot valodas lietojuma pārbaudes, inspektori saskaras ar atšķirīgu jēdziena "likumīgās sabiedrības intereses" izpratni, kas pamato konkrētas profesijas iekļaušanu jau minēto Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu 2.pielikumā.

Bez vienotas izpratnes ir problemātiski pierādīt, ka attiecīgā darbinieka, piemēram, Latvijā dibināta uzņēmuma valdes locekļa vai direktora, darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses, ja darba līgumā ir speciāli ierakstīts, ka viņa pienākumos neietilpst tieša saziņa ar klientiem vai tml. Sevišķi tas attiecināms uz gadījumiem, kad personas, kuras nespēj lietot valsts valodu profesijai atbilstošajā prasmes līmenī, tiek pieņemtas darbā kā "ārvalstu speciālisti", teikts informatīvajā ziņojumā.

Papildus darba apjomu valsts valodas inspektoriem rada nepieciešamība veikt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, dārzkopības kooperatīvo sabiedrību un biedrību valdes priekšsēdētāju valsts valodas lietojuma pārbaudes, jo šo biedrību biedru absolūtais vairākums ir tikai svešvalodā runājošie, tādēļ kopsapulces praktiski notiek tikai svešvalodā.

TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā kopumā sniegta informācija par rezultātiem, kādi tika novēroti pēc jau minēto Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu pielikumā ietverto profesiju un amatu skaita papildināšanas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka ir paaugstinājusies Valsts valodas centra darba efektivitāte, ņemot vērā precīzāk formulētās tiesību normas. Proti, atbilstoši minētajam regulējumam darba devējiem ir jāveido organizācijas uzņēmuma profesiju un amatu saraksti, kuros norādīts attiecīgajam amatam un profesijai atbilstošs valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe.

Savukārt darba devējs vairumā gadījumu nav tiesīgs rīkojumā par darbiniekiem nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni nepamatoti neierakstīt to profesiju un amatu pārstāvjus, kuri sniedz pakalpojumus un informāciju iedzīvotājiem un kuriem ir tieša saziņa ar klientiem.

TM informatīvajā ziņojumā norāda arī uz galvenajām problēmām, kas radušās normatīvā regulējuma piemērošanas gaitā, proti, pēc minēto Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu pielikumā ietverto profesiju un amatu skaita papildināšanas.

LETA