Piešķir finansējumu Lucavsalas, Āgenskalna tirgus laukuma un Dižozolu ielas labiekārtošanai

Kā Kasjauns.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, neskatoties uz lielo cilvēku plūsmu Āgenskalna tirgus apkārtnē, šajā teritorijā patlaban dominē sabiedriskais transports, vieglais un kravas autotransports un tam paredzētās brauktuves. Gājēju pārejas neatrisina visas gājēju vajadzības, tāpēc apkārtējās ielas un laukums tiek šķērsoti jebkurā gājējiem ērtā vietā, radot haosu gan gājēju, gan transporta kustībā.

Īstenojot labiekārtošanas projektu, plānots noteikt prioritāti gājējiem, pārveidot esošo ielu krustojumu un izveidot jaunu Āgenskalna tirgus laukumu. Transporta plūsmu paredzēts organizēt maksimāli divās joslās katrā ielā, tādējādi sašaurinot transportam paredzēto brauktuvju platumu. Laukuma teritorijā paredzēts maksimāli ierobežot arī transporta plūsmas ātrumu, nodrošinot prioritāti gājēju kustībai.

Pilsētas attīstības komiteja nolēma piešķirt šim projektam 191 000 latu  no infrastruktūras fonda tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanai un skiču un tehniskā projekta izstrādei.

- Āgenskalna tirgus ir viena no Pārdaugavas interesantākajām vietām ar savdabīgu vidi un arhitektūru, un tai ir labs potenciāls arī tūristu piesaistei. Projekta īstenošanas gaitā tiks veidota darba grupa no Pilsētas attīstības departamenta un  satiksmes jomas speciālistiem, piesaistot arī tirgotāju biedrību pārstāvjus. Tādējādi mēs nodrošināsim, lai maksimāli tiktu izmantots šīs īpašās Rīgas vietas potenciāls un saskaņotas ieinteresēto pušu intereses, - norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

Savukārt Ziepniekkalnā, Dižozolu ielā, plānots uzbūvēt garāko soliņu Rīgā. Soliņš būs līdzās garākajai dzīvojamajai ēkai Rīgā. Dižozolu ielas labiekārtojumā soliņš veidotu vidi, palīdzot organizēt labiekārtojumu un tā elementus, piešķirot ielai skaidru, ērtu un unikālu vides risinājumu. Ielu paredzēts veidot ar prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, ietvi un brauktuvi izvietojot vienā līmenī. Ielas garumā paredzēti zaļie stādījumi un atpūtas vietas, bet pašreiz nojaukto betona karkasu vietā plānoti jaunu tirdzniecības un pakalpojumu vietu apjomi. Ielas galā, kur tā pieslēdzas Valdeķu ielai, paredzēta jau esošās sabiedriskā transporta pieturvietas un ielas šķērsgriezuma uzlabošana, tāpat iecerēts veidot no jauna un pastiprināt esošās zaļās saiknes starp dzīvojamo ēku grupām perpendikulāri Dižozolu ielai.

Ziepniekkalns ir apkaime ar 35 000 iedzīvotāju, kas pēc cilvēku skaita atbilst vienai vidējai Latvijas pilsētai, taču šāda mēroga apdzīvota vieta patlaban ir nesakārtota, trūkst apstādījumu un koku.

 Komiteja nolēma piešķirt projektam 167 000 latu, no kuriem 163 350 lati paredzēti skiču un tehniskā projekta izstrādei, bet 3630 - tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei.

Īstenojot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumu zonas dažādām bērnu vecuma grupām, pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.

Salas galā plānots izveidot nelielu pastaigu parku un paredzēt vietu kafejnīcai. Daļa teritorijas paredzēta komercatrakcijām, makšķerniekiem, bērnu rotaļu laukumiem un senioru vingrošanai, pludmalei, peldvietām, ūdens atrakcijām, pludmales volejbola un futbola laukumiem, skrejceļam, bet nākotnē arī inventāra nomai. Salu tilta dienvidu pusē, netālu no tirdzniecības centra "K-Rauta", paredzēts izveidot autostāvvietu.

Kopumā šogad Lucavsalas labiekārtošanai iecerēts piešķirt finansējumu 257 569 latu apmērā.

Tāpat jau šogad iecerēts Lucavsalā ierīkot apgaismojumu par 53 856 latiem un iedzīvotāju drošībai uzstādīt videonovērošanas kameras par 34 410 latiem.

2013.gadā par 154 065 latiem plānots īstenot Lucavsalas labiekārtošanas projekta otro kārtu un ierīkot sporta un atpūtas objektus.

Lucavsalas labiekārtošanu veiks pašvaldības SIA "Rīgas meži".

- No pilsētas infrastruktūras fonda piešķirtais finansējums nozīmīgi uzlabos vidi trijās apkaimēs - Āgenskalnā, Lucavsalā un Ziepniekkalnā. Apkaimju līdzsvarotu attīstību uzskatu par ļoti būtisku jautājumu. Cilvēkiem ir jājūtas komfortabli ne tikai pilsētas centrā, bet arī savā ikdienas dzīvesvietā - nepieciešami ērti transporta risinājumi, zaļa vide, atpūtas iespējas. - uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.