Latvija grimst kanalizācijas notekūdeņos. VIDEO

Par Eiropas naudu uzstādītās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nevis tīra, bet joprojām piesārņo vidi. Turklāt nepietiekamās uzraudzības dēļ, aptuveni 70% privātmāju tiek nodotas ekspluatācijā ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurām nav atbilstīgs sertifikāts. To secinājuši vides aktīvisti. Problēmas atzīst arī vides ministrija un sola turpmāk pievērst pastiprinātu kontroli.

Kauņas (Lietuva) Aleksandra Stulginska universitātes profesors Alģirds Radzevičius aģentūrai LETA stāstīja, ka jūlija beigās devies izbraukumā ap Rīgu, lai iepazītos ar nesen ekspluatācijā nodoto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbošanās spējām.

„Paviesojos Jelgavas novada Kārniņos un Dobeles novada Aizstrautniekos un biju sarūgtināts par to, ko redzēju. Dīķī, kurā vajadzētu ieplūst pilnīgi attīrītam ūdenim, ir ne tikai nepatīkama smaka, bet tam pa virsu peld arī dažādas dūņas. Īpaši satraucoši tas ir tādēļ, ka šīs iekārtas darboties sākušas tikai pirms pāris gadiem. Lietuvā ko tādu redzēt nevar, jo mums tiek veikta ļoti stingra kontrole un pārbaudes,” vēstīja Radzevičius.

Viņš vērš arī uzmanību uz to, ka problēmas ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gala rezultātu rodas tādēļ, ka iekārtas pēc saviem parametriem nespēj veikt notekūdeņu attīrīšanas funkcijas.

„Dažās vietās, kur dīķī vajadzētu ietecēt pilnībā attīrītiem notekūdeņiem, pa virsu peld arī nepārstrādāti tualetes papīri. Ar līdzīgām problēmām saskārušās un laikus tās sākušas risināt arī citas Eiropas Savienības valstis. Piemēram, pērn līdzīgus pārkāpumus Eiropas Komisija konstatēja Bulgārijā, kā rezultātā uz laiku tika iesaldēta fondu atbalsta programma ūdenssaimniecības sakārtošanai,” sacīja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu firmas „August Latvia” Armands Urmons.

Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa atgādina, ka Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām, un viena no lielākajām jūras problēmām ir eitrofikācija - ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.

Viņa skaidroja, ka tā dēvētajos „pļavu ciematos”, kas uzradās trekno gadu laikā, privātmājas ir nodotas ekspluatācijā, taču nav padomāts par to, kur iedzīvotājiem likt savas mājas notekūdeņus. Arī ap Baltezeru ir daudzas privātmājas, kas nav pieslēgušās centralizētajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Lai pievērstu amatpersonu uzmanību šai problēmai, vides aktīvisti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam un premjeram Valdim Dombrovskim nogādāja stikla burkas, kurās iepildīts ūdens, kas ņemts no sliktas kvalitātes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.