Latvijas melnajā sarakstā iekļautas 5200 personas, uzvārdus sabiedrībai uzzināt liegts
Tā dēvētajā Latvijas melnajā sarakstā, kurām aizliegta iebraukšana mūsu valstī, iekļautas 5200 personas. Šis gan nav publisks saraksts un plašākai sabiedrībai ar to iepazīties ir liegts.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citkovskis intervijā radio „Baltcom” teica: „Kopumā melnajā sarakstā ir ap 5200 personu. Pārsvarā tie ir cilvēki, kuri ir pārsnieguši vīzas termiņu, nelegāli šķērsojuši robežu. Pašlaik šajā sarakstā pārsvarā ir tuvējo ārzemju, NVS valstu pilsoņi. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā šajā sarakstā bija daudz lietuviešu, bet pēc iestāšanās ES notika šī saraksta „tīrīšana”.” Šajā sarakstā ir gan personas, kuras atzītas par valstij nevēlamām, gan cilvēki, kuri pārkāpuši imigrācijas noteikumus.
Citkovskis pastāstīja, ka lēmumu par kādas personas iekļaušanu nevēlamo personu (persona non grata) sarakstā pieņem Iekšlietu vai Ārlietu ministrijā. Šis neesot publisks saraksts un PMLP to nevar publiskot, piemēram, pēc preses pieprasījuma. Ministri to var pārskatīt reizi trijos gados. Personas non grata statusu pārsvarā piešķir uz nenoteiktu laiku.
Tie, kuri pārkāpuši imigrācijas likumu un Latvijas valstī nevar iebraukt no 30 dienām līdz trīs gadiem, var apstrīdēt lēmumu, bet tie kuri atzīti par „persona non grata” to nevar.
Arī ES pilsoņi var iekļūt Latvijas melnajā sarakstā, ja viņi, piemēram, veikuši noziegumus vai darbības, kas apdraud mūsu valsts nacionālo drošību vai valsts iekārtu. Citkovskis piebilda, ka no pēdējā laikā no 600 par Latvijai nevēlām personām atzītiem, puse iekļauta arī Šengenas zonas melnajā sarakstā. Jāteic, ka Latvijai nevēlamo personu saraksts pamazām kļūst plašāks pieaug. Piemēram, pirms pusotra gada tajā bija ap 5000 personu.
Sabiedrības uzmanība Latvijas melnajam sarakstam atkal kārtējo reizi tika pievērsta pagājušajā nedēļā, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pieņēma lēmumu Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut bijušo ziņu aģentūras „Regnum” galveno redaktoru un kādreizējo Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārvaldes vadītāju Modestu Koļerovu un par Baltijas valstīm atbildīgo „Regnum” redaktoru Igoru Pavlovski.
