Vilks: brīnos, ka Grieķija līdz šim nav lūgusi mūsu ekspertu palīdzību
Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav uzaicinājusi mūsu ekspertus, jo problēmas, kuras risinām, ir līdzīgas, intervijā laikrakstam "Čas" saka finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Uz jautājumu, ka varbūt grieķi vēlas no krīzes iziet taisnīgākā ceļā - ne uz mazturīgo rēķina, Vilks atbild ar pretjautājumu: "Cik pie mums ir bagāto? Viens procents iedzīvotāju. Bet krīzes pārvarēšanā piedalījās, visticamāk, 99%, un tik liela iesaistīšanās ir ļoti svarīga. Ja vien Grieķija spētu izdarīt kaut pusi no tā, ko veica Latvija, tad sasprindzinājums pie viņiem tiktu noņemts. Tur vēl joprojām ir ļoti dāsni pabalsti."
Finanšu ministrs uzskata, ka, ja Grieķijas valdība spēs piedāvāt plānu, kuram noticēs tirgi un kreditori, tad tas var pagarināt laiku, kurā šī dienvidu valsts atradīsies eirozonā. Ja nē, tas būs problemātiski. Vilks domā, ka šis gads Grieķijai būs izšķirošais.
Finanšu ministrs uzskata, ka eirozona nesabruks, bet valstu skaits, kas tajā ietilpst, varētu sarukt. "Pasaules ekonomiku vēl sagaida ne pārāk viegli laiki, jo labklājības līmenis ir uzpūsts un neatbilst ražošanas līmenim. Domāju, ka satricinājumi eirozonai nāks par labu, to stiprinās. Latvijai ir svarīgi palikt ar tās [eirozonas] kodolu."
Jau rakstīts, ka Grieķijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājusies par 6,2%.
Grieķijas ekonomika paļaujas uz divām finanšu palīdzības programmām aptuveni 240 miljardu eiro (168,6 miljardu latu) apmērā, kuras atbalsta Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.
Valdībai gan vēl nepieciešams vienoties par izdevumu samazinājumiem aptuveni 11,5 miljardu eiro (8,08 miljardu latu) apmērā, lai spētu iegūt starptautiskā aizdevuma nākamo maksājumu aptuveni 31 miljarda eiro (21,7 miljardu latu) vērtībā.
