Valdība neziņā: ko darīt ar izārdīto Rīgas – Ērgļu dzelzceļa stigu. FOTO. VIDEO
Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnijas atklāšana Augšciemā 1935. gadā.
Sabiedrība

Valdība neziņā: ko darīt ar izārdīto Rīgas - Ērgļu dzelzceļa stigu. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Šoruden apritēs pieci gadi, kopš maršrutā Rīga – Ērgļi vairs nekursē vilciens. Sliedes ir demontētas un vilcienu vietā pa stigu pārvietojas sēņotāji un vietējie dodas ciemos pie kaimiņiem, jaunieši spēlē futbolu un braukā ar velosipēdiem.

Valdība neziņā: ko darīt ar izārdīto Rīgas – Ērgļu...

Kaut arī gadiem ilgi tur vairs nav sliedes, sliežu stiga joprojām skaitās kā dzelzceļa infrastruktūras objekts. „Latvijas dzelzceļš” neatsakās no sava īpašuma – kādreizējā sliežu ceļa un vecajām stacijas ēkām. Tikai - ko ar visu šo bagātību darīt, nav skaidrs.

Savas darbības pēdējā gadā – 2007. gada oktobrī - vienvagona dīzeļvilciens 100 kilometru tālo ceļu no Rīgas uz Ērgļiem brauca četras stundas. Tagad vilciena un sliežu vairs nav. Palicis vien uzbērums, kas pieder valstij, bet trūkst stratēģiska plāna, ko ar to darīt tālāk, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīzē”.

Sliežu vietā – taciņa sēņotājiem un futbola laukums

Toties vietējie iedzīvotāji un tūristi šai taisnajai strīpai Latvijas kartē ir atraduši alternatīvu izmantojumu. Viņi to izmanto nokļūšanai kaimiņmiestā vai labākās sēņu vietās. Arī pa kādam bleķa gabalam vēl var atrast, ko stiept nodošanai lūžņos. Motociklisti un autovadītāji te pārbauda savu spēkratu varēšanu uz ekstrēmāka ceļa seguma. Savukārt velosipēdisti – pašu izturību.

Izārdītās dzelzceļa līnijas ainava joprojām ir nepierasta. Jo īpaši to bagātina staciju ēkas. Cita izpostīta un pamesta, kā, piemēram, Cekule. Cita sakopta un apdzīvota – kā Sidgundā. Cilvēki dzīvo vairākās – vēl no padomju laikiem. Dažs pielāgojis uzbērumu savām ikdienas vajadzībām. Te pat ir iekopts futbola laukums. Ideāla, stingra pamatne, pa virsu uzvesta melnzeme un zāle uzsēta. Toties šī būve ir nelegāla, tāpat kā jebkādas citas aktivitātes uz uzbēruma.

Attīstības plāni miglā tīti

Uzņēmuma „Latvijas dzelzceļš” Īpašumu reģistrācijas daļas vadītājs Aivars Deksnis „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāsta, ka uzbērums pieder valstij. Zemesgrāmatā īpašums gan nav reģistrēts, jo nākotnes plāni miglā tīti. Teorētiski šo līniju nākotnē atkal varētu izmantot, ja tiks īstenots austrumu virziena attīstības projekts. Cita iespēja ir autoceļa taisīšana.

Par to, izrādās, prātojuši arī vietējie. Kad sākta tagadējā Ērgļu autoceļa rekonstrukcija, daudzi brīnījās, kāpēc jāmokās ar zemju atpirkšanu ceļa taisnošanas nolūkos, ja līdzās ir ideāli taisna vīle. Tikai noblietēt un uzliet asfaltu

Satiksmes ministrijas Preses dienests skaidro, ka formāli dzelzceļa līnija nav slēgta. Tai pat joprojām ir dzelzceļa līnijas statuss, bet uzbērumam – dzelzceļa infrastruktūras statuss. Tādi tie saglabāsies līdz brīdim, kad valdība pieņems lēmumu par šo statusu atcelšanu.

Pagaidām Satiksmes ministrija ziņo: „Patlaban dzelzceļa līnijā Rīga – Ērgļi joprojām tiek ekspluatēts posms Rīga – Saurieši, kurā notiek darbības ar kravām. Tā kā notika metāla un gulšņu zagšana, tad no Sauriešiem līdz Ērgļiem dzelzceļa sliedes tika noņemtas. (..) Ņemot vērā, ka minētajā posmā nav pieprasījuma nedz pēc pasažieru, nedz arī pēc kravu pārvadājumiem, pagaidām jaunas darbības šajā posmā nav plānotas.”

Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnijas atklāšana Augšciemā 1935. gadā.

Vēsturiskā Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnija

Nav ne naudas, ne cilvēku

Valdības kavēšanās ar kādu konstruktīvāku lēmumu pieņemšanu ir saprotama.

Deksnis secina: „No zemes ir viegli atteikties, bet atpirkt atpakaļ – dārgi.”

Stacijas ar visiem to iedzīvotājiem – pārsvarā bijušajiem dzelzceļniekiem – joprojām atrodas „Latvijas dzelzceļa” pārziņā, esot doma tās piedāvāt pārņemt pašvaldībām vai pārdot.

Pagaidām gan nekādas sarunas nav notikušas. Ērgļu novada mērs Guntars Velcis spriež, ka nevienam jau tas uzbērums netraucē, taču konceptuāla risinājuma nav: „Tādai infrastruktūrai ir nepieciešama liela nauda un daudz cilvēku, kas to lieto. Mums te nav ne viena, ne otra.”

98 kilometrus garās dzelzceļa līnijas Rīga – Ērgļi būve iesākās 1930. gadā, bet pilnībā ekspluatācijā to nodeva 1937. gada beigās. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Ērgļu maršruts bija sevišķi iecienīts slēpotāju vidū. Pēdējos pasažierus uz Ērgļiem ar vilcienu no Rīgas aizveda 2007. gada oktobrī.

Izārdītā Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnija

Džipā pa Ērgļu dzelzceļa līniju


Kasjauns.lv/Foto:

www.zudusilatvija.lv , Jānis Vilniņš, Modris Frikmanis, lv.wikipedia.org