Zalāns: partijām nav piedāvājuma nākamajām Saeimas vēlēšanām
Politiskajām partijām nav piedāvājuma nākamajām Saeimas vēlēšanām, uzskata bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Ministru prezidenta amata kandidāts Edgars Zalāns.
Intervijā Zalāns skaidro, ka tas ir eksistenciāls jautājums gan varas, gan opozīcijas partijām. Sabiedrībā ir jābūt kādām lietām, kas "rezonē". Politiķis ir veiksmīgs tad, ja šai sabiedrības rezonansei uzliek savu algoritmu - izstrādātu programmu.
Kā norāda Zalāns, sabiedrības aktivitāte savu maksimumu sasniedza pagājušā gada vasarā, kad lielā vienprātībā tika nobalsots par 10.Saeimas atlaišanu. Lai līdz tādam emocionālam stāvoklim un politiskai aktivitātei nonāktu, ir jāpaiet atkal ilgākam laikam. Toreiz izšļācās viss, kas bija sakrājies. Tagad sabiedrība ļoti mierīgi uztver visu, kas notiek valstī, uzskata bijušais ministrs.
Sabiedrības apātija, pēc Zalāna domām, skaidrojama ar apziņu, ka iedzīvotāji neko nevar izmainīt. Emocijas, kas pērn tika radītas, bija falšas, apgalvo Zalāns. Tiem, kas darbojas politikā, bijis skaidrs, ko grib Valdis Zatlers, bet vēlētāju cerības nepiepildījās - cilvēki iedeva Zatleram "raķetes degvielu", lai viņš varētu aiziet uz priekšu, bet tā tika izniekota. Tagad ne sabiedrība redz līderus, kuriem viņa būtu gatava sekot, ne arī potenciālie līderi sajūt kādas jaunas vēsmas sabiedrībā, sacīja Zalāns.
Premjers Valdis Dombrovskis un "Vienotība" sevi saslavēja, ka labāku un taisnīgāku par viņiem nav, bet darbi rāda kaut ko citu, apgalvo Zalāns. "Opozīcijā vispār neviens neklausās. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir nonākusi tādā pašā situācijā, kādā savulaik bija Tautas partija. ZZS idejas varbūt nav sliktas, bet kam tu esi vajadzīgs ar savām idejām, ja tev nav autoritātes?" sacīja Zalāns.
Pēc viņa domām, politiķiem būs grūti izlemt, ko nākamajās vēlēšanās piedāvāt sabiedrībai. Vēlētāji nevienā jomā neparāda, ko viņi vēlas, bet politiķi ar savu programmu nespēj vai nevēlas nākt.
"Godīguma un tiesiskuma stāsts ir izstāstīts - tas "pulveris" ir izšauts. Liela daļa sabiedrības redz "Vienotības" divkosību. Vēlētāji varētu noticēt kādam vēl "godprātīgākam" cilvēkam, tas nav izslēgts. No otras puses, daļa sabiedrības grib redzēt kaut ko citu kā "godīgumu un tiesiskumu". Jautājums, vai valsts kontroliere Inguna Sudraba un viņas kolēģi varētu iedot orientāciju uz valsts attīstību, tad būtu vērts balsot par jauno partiju, kas tiktu izveidota," saka Zalāns.
"Vienotībai" pašai neesot ko piedāvāt. "Ja es priekšvēlēšanu kampaņā ietu pret viņiem, es sastādītu garu "Vienotības" neizpildīto solījumu sarakstu," uzsver bijušais ministrs.
Viņš uzskata, ka Einars Repše brīžiem jūt sabiedrību un Repšem esot plāns, kā viņš var atdzimt kā politiķis. "Domāju, ka tie cilvēki, kas viņam apkārt, saprot, ka neviena cita redzama līdera tajā "brālībā" nav. Viņi jau nespēlē vairs uz tās "godīguma ass", viņi runā par valsts attīstību. Acīmredzot viņi mēģina uztaustīt vai parādīt, ka "Vienotības" attīstības lozungi ir falši," uzskata Zalāns. Dombrovskis jau nav nekāds harizmātisks līdera tipa cilvēks, savukārt Repše ir. Kaut kādu vispārēju aizrautību, kas nākamās Saeimas vēlēšanās dotu 20%-30% vēlētāju balsu, pēc Zalāna domām, grūti prognozēt. Bet, kamēr nav reālu alternatīvu, aptauju datos redzam, ka "Vienotībai" reitingi ir stabili - 17%. Ar tādu reitingu var dzīvot mierīgi rutīnā un neklausīties, ko opozīcija saka, atzīst Zalāns.
Viņš arī norāda, ka apvienības "Saskaņas centrs" (SC) reitings nokrita pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā. SC pirmā prioritāte, pēc Zalāna domām, ir Rīgas domes vēlēšanas. SC bijušas nopietnas iespējas piesaistīt latviešu elektorātu un kļūt par vadošo politisko spēku, jo daļai latviešu vēlētāju labējās partijas bija tā apnikušas, ka viņi bijuši gatavi balsot par SC. Tomēr, tikko notika referendums par krievu valodas statusu, SC reitings samazinājās par 4%-5%, jo SC līdera Nila Ušakova rīcība latviešiem nepatika un viņi novērsās no SC. Zalāns neizslēdz, ka, iespējams, 2014.gada Saeimas vēlēšanās SC daļu zaudētā elektorāta atgūs. Rīgā SC būšot stabilas pozīcijas, bet valstī kopumā - visādi varot gadīties. Radikālākiem SC vēlētājiem SC pozīcija, iespējams, šķietot pārāk mērena, citiem, iespējams, pārāk radikāla.
No malas skatoties, tā arī neesot skaidrs, vai kopumā SC ir "kreisie" vai nav. Pēdējos trijos gados SC apzināti veidojuši savu kreisās partijas tēlu, jo sapratuši, ka Latvijā kreisās partijas niša ir tukša, politiskā piedāvājuma šajā jomā nav, uzskata Zalāns. "Ušakova vadītās Rīgas domes darbība, protams, ir kreisa. Patlaban tur ne tik daudz runā par naudas pelnīšanu, kā par līdzekļu sadali. Tā ir kreisa ideoloģija," sacīja Zalāns.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pēc Zalāna domām, ir nonākusi situācijā, kādā pirms kāda laika bija Tautas partija. Kaut kādā veidā esot palaista garām ZZS jauno līderu izvirzīšana priekšplānā, lai vēlētāji redzētu, ka ZZS mainās. Bijušā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vērtējumā, Latvijas Zaļajā partijā, kura ietilpst ZZS sastāvā, ir divi redzami cilvēki - Viesturs Silenieks un Raimonds Vējonis. Kopumā ZZS esot redzami potenciāli jaunie - Uldis Augulis, Dana Reizniece-Ozola, bet viņi neasociējoties ar ZZS vadību.
"Viņi nevelk aiz sevis pārējos "zemnieku" jaunos politiķus. Kā ZZS iekšēji pārkārtosies un vai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām piedāvās kaut ko tādu, kas tai piesaistīs vēlētājus, grūti teikt," norāda Zalāns, piebilstot, ka ZZS ir iespējas dabūt elektorātu, kuram apnikusi "Vienotības" pašslavināšanās. Ja nebūs reālu uzlabojumu sadzīvē, šos vīlušos vēlētājus varēšot dabūt ZZS un daudz kas būšot atkarīgs arī no tā, kā tiesā veiksies ZZS Ministru prezidenta amata kandidātam Aivaram Lembergam.
Rīgā ZZS, pēc Zalāna domām, ir cerības, jo daudziem latviešu vēlētājiem ir apnikušas valdības koalīcijas partijas un arī par SC negribas balsot. ZZS ir latviska partija, turklāt Saeimā strādā opozīcijā. ZZS svarīga esot līdera problēma, ko piedāvāt Rīgas mēra amatam.
Lielajā politikā ir pārāk daudz nezināmā, atzīst Zalāns Tas ir kā aploks, kurā ir politiskie "zirdziņi", ko mēs redzam, bet ārpusē ir pietiekami daudz cilvēku, kuri tikai pirms priekšvēlēšanu kampaņas izlems, ko tie "zirdziņi" darīs.
Pēc referenduma par krievu valodas statusu nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/ LNNK reitings būtiski nepalielinājās. Pēc Zalāna domām, viņi dzīvo pašu uzstādītās politikas ietvaros. Par VL-TB/LNNK balsojot "cietie nacionālisti", bet nekādu citu būtisku piedāvājumu "nacionālistiem" neesot.
"Nu jā, ir Imants Parādnieks, kurš Demogrāfijas apakškomisijā virza no Andra Šķēles vēl 10.Saeimā aizgūtās idejas. Tagad Parādnieks tās replicē "savā mērcē". Vēlēšanās var cerēt uz panākumiem, ja kaut ko dabū klāt. Ko var cerēt dabūt klāt VL-TB/LNNK - grūti pateikt," atzīst Zalāns, paužot viedokli, ka tie cilvēki, kas varētu kaut ko pienest klāt, nav Latvijā, piemēram, ekonomists Roberts Zīle.
Īpaši racionālu argumentu šodien iet politikā, pēc Zalāna domām, īsti nav. Kārtīgam, jaudīgam politiskam piedāvājumam pašlaik sabiedrībā nav atsaucības.
