Līdz ar Rīgas centra plānojuma grozījumiem varētu atļaut Dailes teātra skvēra apbūvi

Tas pauž, ka runas par Dailes teātra skvēra iespējamo apbūvi ar apbrīnojamu regularitāti parādījušās pēdējo gadu laikā parādījušās vairākas reizes. Tāpat arī patlaban virzītajos Rīgas centra plānojuma grozījumos šis jautājums iekļauts un tiek virzīts uzņēmēju interesēm par labu. Vienlaikus raidījums atzīmē, ka skvēra labiekārtošanas darbi, kas bija atļauti līdz šim, un pazemes autostāvvietas būvniecība teātra priekšā nomniekam neesot izdevīga, ja arī pašvaldība nepiedalās ar finansējumu.

"Tāpēc viņš [uzņēmums] bija griezies ar lūgumu Rīgas domē atļaut kaut kāda veida virszemes apbūvi. (..) Mūsu piedāvājums, kas ir šobrīd iestrādāts grozījumu redakcijā, ka teorētiski varētu tikt pieļauta šāda veida publiska rakstura būve," raidījumam atzīst Rīgas Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Pēc "De facto" ziņotā, tieši kāda skvēra apbūve būs, noteikšot projektu konkurss, un pirms galīgās izšķiršanās Rīgas domes amatpersonas atkal sola diskusijas visos līmeņos.

Tomēr raidījumā atzīmē, ka Dailes teātra skvēra apbūve ir tikai viens no strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar centra plānojuma grozījumiem - pēc arhitektūras ekspertu domām iecerētie centra plānojuma grozījumi padarīs pilsētu "nedraudzīgāku" gājējiem un velotransporta cienītājiem gan piesārņojuma, gan drošības ziņā.

"Pilsēta iet uz vienkāršošanu, uz to, ka ir jāuztaisa. Piemēram, pilsētas centrā zem šī Strēlnieku laukuma paredz milzīgu automašīnu stāvvietu. (..) Šajā brīdī iet uz to pasaulē, ka veicina sabiedrisko transportu, veicina velotransportu, kājnieku transportu. Ievilkt Rīgas centrā tik milzīgu daudzumu automašīnu, tas ir nepareizi. Pašos pamatos nepareizi," uzsver arhitekte Ausma Skujiņa.

Viņa arī norāda, ka tiek aizmirsts ne tikai par pilsētnieku veselību, bet arī publiskās telpas veidošanu, kur pulcēties, kā arī iespējām nokļūt pie ūdens. Īpaši aktuāli tas ir saistībā ar drīz vien gaidāmo Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. "Ir pilnīgi skaidrs, ka ar tiem grozījumiem, uz kuriem viņi ir gatavi it kā iet, nekas būtiski netiks uzlabots. (..) Es domāju, ka šajā brīdī, kad tūlīt sāks jauno Rīgas attīstības plānu taisīt, lāpīt vecas lietas, neveiksmes nav pareizi. Varētu varbūt pieskarties tām vietām, kas aktualizēsies tūlīt sakarā ar to, ka Rīga 2014.gadā kļūs par kultūras galvaspilsētu. Un tiks saasināta uzmanība uz Rīgas centru," atzīst Skujiņa.

Savukārt pašvaldības pārstāvji pārmetumus noraida, un nepieciešamību pēc grozījumiem pilsētas apbūvē amatpersonas skaidro ar vēlmi salāgot faktisko situāciju un iepriekš jau ieplānotos darbus ar oficiālo plānojumu; novērst problēmas saistībā ar Daugavas kreisā krasta apbūves augstumu, ar ko nebija mierā UNESCO, kā arī vēlmi sakārtot ūdensmalu izmantošanu, kam līdz šim regulācijas trūcis.

Tāpat aso grozījumu kritiku domes amatpersonas saista ar sarežģītajiem dokumentiem. "Jā, mēs arī paši atzīstam, ka nav viegli arī profesionāļiem saprast mūsu plānojumu. Viss normatīvais regulējums un visa tā juridiskā pieeja šiem plānošanas dokumentiem ir jau tādā pakāpē, ka tiešām parastam iedzīvotājam ir gandrīz neiespējami viņu saprast," raidījumam atzīst attīstības departamenta pārstāve, vienlaikus solot nākotnē par šo jautājumu domāt.

Bet dažādu nozaru pārstāvji gan to vērtē skarbāk, grozījumus dēvējot par brāķi un norādot, ka viņu paustais diskusijās pēcāk dokumentā atspoguļots formāli un ir dažādi interpretējams. "De facto" arī pauž, ka tas liek domāt par kārtējo biznesa interešu lobiju. "Man izskatās vairāk kā ļoti konkrētu interešu bīdīšana un saskaņošana, nevis kaut kāda kopējā atbildība par Rīgas attīstību, par Rīgas veselīgu, draudzīgu, ērtu, patīkamu attīstību, kur cilvēkiem būtu patīkami dzīvot, strādāt un braukt uz šejieni," norāda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa.

Tikmēr Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis no sava viedokļa paušanas par grozījumiem atturas. Par izmaiņām viņš izsakās vien vispārīgi, norādot, ka pie atzinuma birojs vēl strādā un tikai pēc visu viedokļu apkopošanas grozījumiem varēs sniegt konkrētu vērtējumu, vēsta raidījums.

Atbildīgais Rīgas domes attīstības departaments grozījumus centra plānojumā pēc atzinumu apkopošanas virzīs balsojumam domē. Ja pašvaldības deputāti nolems, ka izmaiņas ir atbalstāmas, tās varētu stāties spēkā gada beigās. Savukārt aptuveni gadu pēc tam departaments atkal plāno sākt darbu pie pilnībā jauna Rīgas centra teritorijas plānojuma.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas dome saņēmusi kopumā vairāk nekā 60 rakstveida un mutvārdu atsauksmes no iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām un speciālistiem par grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā.

Ziņots, ka no šā gada 26.jūnija un līdz 22.augustam visi interesenti varēja iesniegt savas atsauksmes un priekšlikumus Rīgas vēsturiska centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumiem.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros RD tika rīkotas trīs sanāksmes ar interešu grupām, kur dalībnieki varēja izteikt savu viedokli par pilsētas vēsturiskās daļas plānojumu.

RD 12.jūnijā atbalstīja Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu izstrādi.

Pašlaik spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra plānojums apstiprināts 2006.gadā.