„Jaunā viļņa” laikā no Jūrmalas šosejas pazuda fotoradari

Pēc visa spriežot, fotoradari no Jūrmalas šosejas pazuda ar vienu mērķi – lai pasaudzētu Krievijas miljonārus, kuri no Rīgas uz Jūrmalu brīžiem traucās pat ar 130 kilometru stundā lielu ātrumu. To, ka uz Jūrmalas šosejas pazuda fotoradari novērojuši taksisti, kuru teju vai katru dienu mēro šo ceļu. Jūrmalas taksists Sergejs saka: „Fotoradari pazuda uz veselu nedēļu. 100 procenti. To jums jebkurš taksists pateiks.”

Pagājušajā nedēļā valdība slēgtajā sēdē nolēma pielikt punktu neveiksmīgajam „Vitronic Baltica” fotoradaru stāstam. Septembra beigās līgums tiks lauzts. „Vitronic Baltica” rīkojās negodprātīgi jau no līguma parakstīšanas brīža. Pēc Jūrmalas taksistu domām „Vitronic Baltica” ar fotoradariem rīkojās kā ar savu īpašumu. Tas izpaudās šovasar „Jaunā viļņa” laikā, kad, piemēram, Dubultu prospektā vienmēr esošais fotoradars pēkšņi pazuda. Noņemti tikuši arī pārējie fotoradari Jūrmalā un tās apkārtnē.

Tomēr šis nav vienīgais piemērs tam, ka „Vitronic Baltica” ar fotoradariem rīkojusies, kā nu ienāk prātā, vēsta TV3 raidījums „Nekā Personīga”.

„Vitronic Baltica” imitē radaru uzstādīšanu

Vispirms „Vitronic Baltica” uzstāja, ka vadītāji būtu jāsoda sākot no trīs pārkāptajiem kilometriem stundā, kas ir pieļaujamā fotoradara kļūda. Vēlāk viņi vēlējās piestādīt rēķinu valsts policijai jau brīdī, kad soda kvīts par ātruma pārsniegšanu autovadītājam izrakstīta nevis, kad tā apmaksāta, kā to nosaka līgums. Visbeidzot, lai slēptu savu neizdarību stacionāro radaru mērītāji vesti no vienas vietas uz otru. Tā imitējot to uzstādīšanu. No 160 līgumā paredzētajiem stacionārajiem fotoradariem uzstādīta vien piektā daļa – 27.

Uz jautājumu, vai līgumu ar „Vitronic Baltica” valstij nevajadzēja lauzt ātrāk Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis „Nekā personīga” teica: „Mēs to nevarējām izdarīt. Līgums bija sastādīts tā, ka bija jāiziet noteikti posmi. Daudziem šķita, ka mēs viņiem piedodam vai piesedzam, bet mēs vadījāmies no līguma nosacījumiem.”

Līgums tika parakstīts tikai dažas dienas pēc tam, kad amatu pameta iekšlietu ministre Linda Mūrniece, tā parakstītājs valsts policijas priekšnieks Artis Velšs arī vairs nav amatā. Vienīgā amatpersona, kas bija klāt pie līguma parakstīšanas un kas vēl aizvien strādā iekšlietu ministrijā ir valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane.

Analizējot līgumu šķiet, ka tas sastādīts par labu „Vitronic Baltica”. Soda nauda par neizdarīto tiek noteikta tikai 0,001 procents. Līdz ar to soda naudās „Vitronic Baltica” pie vairāk nekā 11 milijonu latu projekta samaksājusi 28 tūkstošus. Līgums nosaka, ka tikai viena gada laikā no tā parakstīšanas dienas, ja stacionārie fotoradari nedarbojas, pasūtītājs ir tiesīgs izbeigt līgumu.

Visa fotoradaru projekta ieviešanas laikā žurnālistiem tā arī nav izdevies sagaidīt komentāru no firmas īpašnieka Ērika Teilāna. Vairākkārt aizbildinoties ar to, ka atrodas Krievijā un vēlāk solot paust savu viedokli par fotoradariem, pēc tam Teilāns vienmēr pazuda.

Latvijas auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis uzskata, ka valsts jau sākotnēji fotoradaru projektu bija nolēmusi neveiksmei - fotoradaru konkursā par uzvarētājiem atzīstot tos, kas ņem vismazākos procentus no soda naudām. Tāpēc, lai nopelnītu, uzņēmējam fotoradari jāslēpj krūmos. Vēl viens absurds viņaprāt ir tas, ka valdība budžeta ieņēmumos ieplānoja soda naudu ieņemšanu.

Oriģināls veids, kā novietot fotoradarus

Šobrīd ir divi fotoradaru attīstības scenāriji

Pirmais, ka projektu turpina vācu firma „Vitronic”, kurai juridiski pieder „Vitronic Baltija” rīcībā esošie fotoradari. Otrā, ka fotoradarus pārņem valsts.

Pašreizējais līgums nosaka, ka valsts var iekārtas pārņemt par vienu desmito daļu no preces vērtības. Tas gan ir spēkā, ja pēc pieciem gadiem beidzas līguma darbība. Šonedēļ uz valdības sēdi bija ieradies Vācijas „Vitronic” vienīgais īpašnieks Norberts Šterns. Viņš paust savu viedokli par to kādēļ „Vitronic Baltica” neizdevās izpildīt fotoradaru līgumu atturējās. Šterns solījis mēneša laikā valdībai rakstiski iesniegt savu priekšlikumus par fotoradaru nākotni. Ļoti ticams ir scenārijs, ka „Vitronic” izteiks gatavību pārņemt Ērika Teilāna saistības un pabeigt stacionāro fotoradaru izbūvi. Pie šāda scenārija vairāk kā trešadaļa soda naudu par ātruma pārkāpumiem nākotnē nonāks Norberta Šterna kabatā.

Šogad vien pēc fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem izsūtīti vairāk nekā 230 tūkstoši protokoli. Kopš „Vitronic Baltica” fotoradari izvietoti uz ceļiem valsts soda naudās saņēmusi 1 200 000 latu. Vairāk nekā 400 000 saņēmusi Ērika Teilāna kompānija.