Elīnas Pupiņas slepkava atpūšas naktsklubos

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 16. maijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studente Elīna Pupiņa dzīvību zaudēja sava drauga 25 gadus vecā jurisprudences studenta Jāna Gaigala mājās. Puisis viņu nežēlīgi nosita un aizbēga no nozieguma vietas. Tikai 20. maijā viņš pieteicās policijā un paziņoja, ka nogalinājis savu meiteni.

7. augustā Elīnai būtu palikuši 24 gadi un viņas vecāki – Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš un Daugavpils Universitātes bioloģe Aija Pupiņa - tai dienā uz meitas kapa uzlika svecīti, dzimšanas dienas dāvanu savam bērnam. Todien vecāki no plašsaziņas līdzekļiem arī uzzināja šokējošo vēsti, ka meitas slepkava vairs nav apcietinājumā, bet gan atrodas brīvībā, raksta žurnāls „Privātā Dzīve”.

Interneta komentāros rakstīts, ka pašlaik Gaigals labi pavadot laiku kopā ar meitenēm Limbažos, kur dzīvo viņa ģimene. Jāņa iecienītā atpūtas vieta esot naktsklubs „Tonuss” Limbažos.

Domājams, ka Gaigals brīvībā nonācis pateicoties juristu prasmīgai darbībai. Viņa advokāte, iespējams, tiesai iesniegusi ļoti labus puiša raksturojumus gan no viņa kādreizējās skolas, gan tagadējās augstskolas un viņš līdz nākamajai tiesas sēdei atbrīvots gan labo raksturojumu, gan priekšzīmīgas uzvedības dēļ.

Elīnas māte Aija Pupiņa izsaka nesapratni par tiesas rīcību un šaubās, vai Jānis viņa meitu nogalinājis strīda un greizsirdības dēļ – iemesls, viņasprāt, esot bijis cits un tā esot bijusi tīša slepkavība, nevis nejauša nogalināšana.

„Mūsu meita nekad nav bijusi saistīta ne ar kādām pretlikumīgām darbībām vai vēl ļaunāk – kriminālo pasauli! Viņa bija parasta meitene, kādas Latvijā ir tūkstošiem, kas vienā dienā bez iemesla zaudēja dzīvību.

Jau brīdi, kad no izmeklētājas izdzirdēju vārdus – greizsirdība un strīds, sapratu, ka patiesība atšķiras no piedāvātās versijas,” „Privātajai Dzīvei” stāsta Aija Pupiņa. „Pirmkārt, strīdēties ar kādu – tas nebija Elīnai raksturīgi. Viņa bija tā, kas vienmēr visus konfliktus centās nogludināt. Ja radās kāds asumiņš, viņa uzreiz to nolīdzināja – vai nu piekāpjoties vai arī paklusējot. Tas ir attiecību princips, kas tiek ievērots arī mūsu mājās. Tādēļ vēlreiz uzsveru: strīds – tas nav Elīnas dabā! Viņa bija maigais pūpēdītis, kas nekad nestrīdējās. Mēs nepieņemam arī to versiju, ka Jānis kļuva greizsirdīgs. Elīna nebija no tām, kas dod iemeslu greizsirdībai. Tik šausmīgā veidā zaudēt dzīvību – tur jābūt citiem iemesliem.

Mūsu meitu atrada ļoti stipri sasistu. Viņai bija lauzts galvaskauss un ļoti sasistas plaušas. Tātad nevar būt ne runas par nejaušu pagrūšanu vai vieglu iesišanu. Mūsuprāt tas izskatās pēc darbības ar mērķi.”

Meitenes mamma uzskata, ka tādu cilvēku kā Jāni Gaigalu nedrīkst izlaist brīvībā. „Viņš ir atņēmis mūsu meitai iespējas realizēties, tādēļ arī viņam ir jāliedz iespēja sevi realizēt,” noteica Aija Pupiņa.