Tikai 35 procenti peļņā aizbraukušo plāno atgriezties dzimtenē
Pēdējos gados no Latvijas aizbraukušie tautieši ir vairāk orientēti uz ilgtermiņa vai pastāvīgu emigrāciju, un tuvāko piecu gadu laikā tikai līdz 35% ārzemēs dzīvojošo plāno atgriezties Latvijā.
Lai arī vairāki ekonomiskie rādītāji liecina par Latvijas ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos, katru gadu turpina pieaugt no Latvijas izbraukušo skaits. No Latvijas cilvēki dodas prom veselām ģimenēm un arvien vairāk izbraukušo ir ar augstāko izglītību.
Kā liecina valdības izskatītā Kultūras ministrijas apkopotā informācija par atbildīgo valsts institūciju rīcību 2011.gadā, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, 2011.gadā turpinātas un sāktas jaunas aktivitātes, lai uzlabotu dzīves vidi Latvijā, uzturētu saikni ar ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem un izglītotu sabiedrību.
Pērn izstrādāti gan jauni politikas attīstības dokumenti, gan arī veikti vairāki pētījumi par migrācijas un nodarbinātības jautājumiem.
Lai novērstu sociāli nelabvēlīgas situācijas attīstību, Nodarbinātības valsts aģentūra turpināja sniegt pakalpojumus bezdarbniekiem, tostarp jaunu prasmju nodrošināšanas un finansiālā atbalsta formā. Tika izstrādāti politikas attīstības dokumenti, pilnveidots normatīvais regulējums, kas vienkāršoja sezonas un pagaidu darbinieku piesaisti, tostarp nosakot tiesības un pienākumus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējam.
2011.gadā turpinājās valsts budžeta līdzfinansējums pašvaldībām pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. No Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem atbalstīti 22 alternatīvas aprūpes centri, kā arī dažādām iedzīvotāju grupām nodrošināta pieeja sociālās aprūpes pakalpojumiem. Uzlabojot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru, veikti uzlabojumi 32 bērnudārzu ēkās.
Šajā laikā vairākas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas veica izglītojošās aktivitātes, lai informētu sabiedrību par drošas ceļošanas un darba meklēšanas principiem ārzemēs, fiktīvo laulību riskiem. Informatīvās kampaņas norisinājās gan semināru un konferenču, gan publicēto materiālu formā.
Galvenais, kas paveikts 2011.gadā, lai stiprinātu saikni ar tautiešiem ārzemēs, ir dialoga veidošana ar latviešus ārzemēs pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām, tostarp atjaunojot tām valsts finansiālo atbalstu. Tā kā tautiešu ārzemēs jautājumu risināšana ir starpministriju jautājums, 2011.gadā ir noslēgti vairāki starpinstitūciju sadarbības memorandi un aktuālie jautājumi izskatīti vairākās darba grupās. Tāpat sākts darbs pie vairākām likumdošanas iniciatīvām, tostarp sadarbībā ar Saeimu grozījumu sagatavošanas Pilsonības likumā, kas saistīti ar dubultpilsonības jautājumu, un jauna Repatriācijas likumprojekta izstrādes.
Lai nodrošinātu tautiešu piekļuvi Latvijā veidotajiem raidījumiem, tiek plānots atvērt jaunu televīzija kanālu interneta platformā, kura mērķauditorija būtu gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie.
Savukārt 2012.gadā atbildīgo ministriju savstarpēja, koordinēta darbība ļāvusi izveidot jaunas darba grupas, lai risinātu Latvijai un ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem svarīgus jautājumus. Piemēram, Ekonomikas ministrijā šogad ir izveidota komanda reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādei, lai līdz šā gada beigām sniegtu informāciju par konkrētiem pasākumiem, to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, atbildīgajām pusēm un laika plānu. Darba grupā piedalās pārstāvji no valsts institūcijām, nevalstiskā sektora, darba devēju organizācijām, arodbiedrībām, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvji. Tāpat diasporas jautājumus paredzēts skatīt ministru prezidenta vadītājā Demogrāfisko lietu padomes sēdē.
Informatīvais ziņojums apkopo valdības 2008.gadā noteikto prioritāšu izpildi un sagatavots pamatojoties uz katras līdzatbildīgās institūcijas paveikto. Ziņojums apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sniegto informāciju.
Ziņojuma pamatā ir 2008.gadā noteiktās valdības prioritātes, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tautiešiem ārzemēs. Lai turpinātu iesākto, valdībai prioritārā jautājuma risināšanu, tostarp saiknes nostiprināšanu ar Latviju, valdība 2011.gadā apstiprināja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Tās paredz aktuālu rīcībpolitiku un uzdevumus, kas jau 2010.un 2011.gadā apspriests un plānots vairākos forumos un konferencēs kopā ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem un viņu intereses pastāvošām organizācijām.
