Latvijas Juristu apvienība aicina veidot atsevišķu tiesību institūtu
Latvijas Juristu apvienība (LJA) šodien diskusijā apsprieda jautājumus par tautas nobalsošanas kārtību un tautas tiesībām un pienākumiem ierosināt likumus, secinot, ka Latvijā ir vajadzīgs atsevišķs tiesību institūts jaunu tiesību normu izstrādei.
Diskusijas laikā Latvijas juristu biedrības (LJB) vadītājs Ivars Redisons norādīja, ka Latvijā ir steidzami nepieciešams atsevišķs tiesību institūts, kas varētu plašāk un veiksmīgāk pārstāvēt vēlētāju tiesības, kā arī skaidrot un veidot jaunus likumus. "Patlaban visa vara principā pieder koalīcijas padomei, kas absolūti nav pareizi un likumīgi," uzsvēra Redisons. Viņš skaidro, ka koalīcijas padome neapvieno vēlētāju intereses, bet gan sapulcina deputātus, kas vēlas tikai un vienīgi palielināt savas pozīcijas.
Redisons skaidro, ka agrāk nebija partiju, bet gan vēlētāju pārstāvji, kas tika iebalsoti Saeimā. Redisons aicina atgriezties pie šāda modeļa, kas varētu apturēt koalīcijas padomes ietekmi un palielināt pilsoņu pieejamību likumu ietekmēšanai.
Tāpat diskusijā tika norādīts, ka jebkurš mēģinājums apturēt referenduma norisi valstī ir kārtējais pierādījums tam, cik ļoti politiskie spēki grib uzturēt savu varu, pierādot, ka suverenitāte kā tāda vairs neeksistē. Lielākā daļa no diskusijā klātesošajiem atbalstīja esošo situāciju, atstājot esošo parakstu skaitu - 10 000 parakstu - referenduma ierosināšanai, jo citādi tiks būtiski ierobežotas cilvēku tiesības, norādot, ka jau tagad Latvijā referendumu ierosināšanas procedūra ir pārāk sarežģīta, sevišķi lielo izmaksu dēļ.
Savukārt juriste Guntra Vīksna secināja, ka Latvijā pat pietiekamais parakstu skaits nenodrošina referendumu valstī, norādot, ka politiķi lobē savas privātās intereses: "Mums jau sen ir pilnībā bankokrātiska, nevis demokrātiska valsts, kur visa vara valstī pieder politiķiem un komercbankām."
Daudz tika runāts arī par pašas Satversmes kā valsts likuma neprecizitāti, norādot, ka tā ir pretrunu pilna un sākumā būtu jāsāk tieši ar Satversmes sakārtošanu. Tāpat lielas pretenzijas tika izvirzītas arī pret pašiem juristiem Latvijā, kas daudz nosoda, bet paši ir "nožēlojami" un neko nedara. Politiķis Gunārs Goba norādīja, ka juristi savas neizdarības un nepietiekamās bardzības dēļ daudzos veidos ir atbildīgi par situāciju valstī un faktu, ka deputāti neņem vērā sabiedrības intereses.
Daudz tika runāts par deputātu un vēlētāju potenciālo mijiedarbību, lai Saeima nedistancētos no saviem vēlētājiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un profesionālo grupu priekšlikumiem, tomēr konstruktīvi risinājumi diskusijas laikā netika piedāvāti.
Jau ziņots, ka LJA uzsver, ka patlaban vēlētājiem ir ļoti minimāla iespēja ātrā veidā uzzināt likumu projektu skaidrojumus, jo tie reti tiek skaidroti gan partiju, gan ministriju mājaslapās. Tāpat ir grūtības iepazīties ar frakciju sēžu protokoliem un Koalīcijas padomes sēžu protokoliem, tādā veidā nenodrošinot caurskatāmu darbību.
Tāpat LJA uzskata, ka ir nepieciešama Saeimas Kārtības ruļļa analīzei un demokratizācijai izveidota darba grupa, lai deputāti un vēlētāji varētu paspēt iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un likumprojektiem. Tāpat tika uzsvērts, cik liela nozīme patlaban ir Kārtības rullim, tomēr patiesībā tas tautai neuzliek nekādus pienākumus.
Apvienība vēlas panākt darba grupas atjaunošanu, kas atgrieztos pie 1994.gada Saeimas lēmuma par likumdošanas harmonizēšanu, aizstājot vēl atlikušos padomju laika un pārejas laika Augstākās padomes likumus ar Saeimas pieņemtajiem likumiem. Tāpat LJA norāda uz iespēju likumdošanas procesā atjaunot 1923.gada Saeimas kārtības ruļļa normu, pirmo plenārsēdi pilnībā veltot diskusijai par likuma mērķiem un principiem.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
