Jaunie Pierīgas ciemati slīgst tumsā. Gaismu pagaidām nesola

Arvien tumšāki rudens vakari ir ikdiena par bargu naudu iegādātu Pierīgas īpašumu saimniekiem, raksta portāls aprinkis.lv. Sarūgtinājumu daudziem jaunajiem zemju un māju īpašniekiem sagādā neapgaismotās ielas, kas Pierīgā nav retums.

Jauno ciemu ar privātām ielām netrūkst Ķekavas novadā. Domes inženierkomunikāciju speciālists Jānis Šnepsts atzīst, ka Ķekavā ir daudz gan jaunāku, gan vecāku privātu ciematu, kur ielas palikušas bez apgaismojuma, taču pašvaldībai gar to neesot nekādas daļas. Piemēram, Laimes pļava vai Loriķu lauks.

„Ir likums, ka novads nedrīkst pārņemt privātīpašumu. Ja arī ceļi pieder māju un zemju īpašniekiem, privātīpašumā pašvaldība nedrīkst izlietot nekādu naudu. Par to var sodīt. Tāpēc vairāki ciemati nav apgaismoti. Viss sākās ar mūsu gudro valdību, kas atļāva ceļus sadalīt un pārdot – vienu pusi vienam, otru otram. Tos vajadzēja iznest ārpus īpašnieku zemes un pēc tam, kad ciemats gatavs, nodot pašvaldībai. Kamēr būs tādas privātās ielas, neviens nekādu apgaismojumu nebūvēs,” aprinkis.lv skaidro Šnepsts.

Viņš uzsver, ka vēl sarežģītāka ir situācija, kad iela sadalīta domājamās daļās visiem apkārt esošajiem zemju īpašniekiem. „Ja cilvēks vienā ielas galā grib rakt kabeli, viņam tas jāsaskaņo ar visiem ielas iedzīvotājiem. Jo katram pieder domājamā daļa. Tas ir tāds birokrātisms! Īpašnieki var dzīvot izkaisīti pa visu Latviju vai pat ārzemēs, un iecerētais apstājas, jo neko nav iespējams saskaņot,” norāda domes pārstāvis. Viņš apgalvo, ka ciemos, kur ielas pieder pašvaldībai, 90 procenti no tām ir apgaismotas.

Babītes Sēbruciemā laternas sola „agri vai vēlu”

Marta Kaļāne, kura iepriekš dzīvoja Sēbruciemā Babītes novadā, neslēpa savu sašutumu par to, ka divus kilometrus no autobusa galapunktam līdz mājām bija jāiet pa tumšu ielu. Ziemā bijis bailīgi, jo visa mērojamā ceļa garumā vienā ielas pusē ir tikai mežs. Paveicies vien tad, kad mamma ar mašīnu aizvedusi līdz autobusam vai pabraukusi pretī. Gājēju celiņš izbūvēts, bet apgaismojums ne. Marta ir neizpratnē, kāpēc uz ciemu, kur dzīvo vairāki desmiti cilvēku, neved apgaismots ceļš.

Babītes novada domes būvvaldes arhitekts Ivars Mazlazdiņš skaidroja, ka Sērbuciema ielas pēc piederības atšķiras – trīs no tām ir pašvaldības, bet pārējās privātas. Konkrētā iela no Piņķiem uz Sēbruciemu gan tomēr esot pašvaldības ziņā, un par apgaismojumu šajā posmā jau tiekot domāts.

„Teorētiski ielu apgaismojumam ielās vajadzētu būt, un agri vai vēlu tas arī būs,” sola Mazlazdiņš. Tomēr lielākās problēmas sagādā privātās ielas, kuras līdz ar zemi nonākušas jauno saimnieku īpašumā.

Salaspils novada domes Attīstības daļas teritorijas plānotāja Andra Valaine skaidroja, ka, tāpat kā citviet Pierīgā, arī Salaspilī bez apgaismojuma palikuši tie, kam iela pašu īpašumā. Arī viņa atgādina, ka pašvaldība nevar ieguldīt līdzekļus privātā īpašumā.

Salaspils novada priekšsēdētāja vietniece Olga Pāvulīte atceras: „Pirms vairākiem gadiem, kad cilvēki pirka zemi, nebija prasību ne no pašvaldības, ne būvvaldes, ka nepieciešami ceļi un apgaismojums. Un, kad cilvēki nopirka zemi, sāka apbūvēt, pēkšņi apjauta, ka nav ne elektrības, ne ceļu. Šobrīd plānā ir paredzēts, ka pirms zemes pirkšanas pircējam jānāk uz domi un jāpainteresējas par situāciju noskatītajā īpašumā. Piemēram, Mežezeros – ne tur ceļi, ne elektrība. Varbūt arī pašvaldībai ir jāuzņemas daļa vainas, ka deva būvatļaujas celtniecībai.”

Mārupē gan viss kārtībā

Toties Mārupes novada domes izpilddirektors Ivars Punculis informē, ka viņu novadā nav blīvi apdzīvotu teritoriju vai ciemu, kas būtu palikuši tumsā. „Ja mēs runājam par tādiem ciemiem, kuri ir uzbūvēti detālplānojuma realizācijas kārtībā, ciemu bez apgaismojuma nav. Investori, kas būvē mājas pārdošanai, lai veiklāk tās realizētu, paši domājuši gan par ceļiem, gan apgaismojumu,” tā izpilddirektors.