Koalīcija atbalsta Ķīļa izglītības nozares reformas
Visas koalīcijas partijas un arī neatkarīgie deputāti esot apliecinājuši, ka augstākās izglītības sistēma ir reformējama un šis ir sarežģīts un smags process, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Viņa uzsvēra, ka šodien koalīcijas sēdē tika pausts atbalsts un izpratne par to, ka būtu vērtējams gan augstskolu skaits, gan arī kārtībā, kādā tiek akreditētas studiju virzieni un programmas.
Viņķele norādīja, ka izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim patlaban esot "visnotaļ sarežģīts uzdevums", jo izglītības nozare ir pietiekami ietekmīga un ar spēcīgu lobiju. Līdz ar to nepieciešama diskusija, proti, jāmēģina pārliecināt nozare par reformas nepieciešamību, tomēr "vienā brīdī lēmums būs jāpieņem valdībai un koalīcijai, cik ilgi un kādā veidā šīs diskusijas turpināmas".
Šodien koalīcijas partneri esot pauduši atbalstu nepieciešamībai reformēt izglītības sistēmu, un akreditācijas noteikumi esot viens no pirmajiem soļiem, sacīja Viņķele. Viņa piebilda, ka ik pa laikam kādam ministram tiek izteikta neuzticība un šī esot darba specifika.
Savukārt Ķīlis uzsvēra, ka reformas notiek atbilstoši pirms trīs gadiem Valda Dombrovska (V) valdībā izstrādātajam informatīvajam ziņojumam, jo akreditācijas noteikumi esot "šī ziņojuma izpilde tiešā veidā".
"Ir notikušas septiņas saskaņošanas sanāksmes, mēs varam vēl iet uz astoto, devīto, desmito, padsmito, bet saprotams, ka ir kādi brīži, kad jāsāk pieņemt lēmumi," sacīja ministrs.
Ķīlis skaidroja, ka būtiskākais jautājums patlaban ir par to, vai iespējams nodrošināt neatkarīgu sektora izvērtējumu, kas nebūs atkarīgs no paša sektora, proti, vai šīs izvērtējums būs ārējais un neatkarīgs, savukārt pārējie jautājumi ir tehniskie. Ķīlis pauda cerību, ka nākamnedēļ jautājumus par akreditācijas noteikumiem varētu virzīt izskatīšanai valdībā.
Izglītības un zinātnes ministrs ar Latvijas Rektoru padomi plāno tikties 13.septembrī. Ķīlis sacīja, ka vēl varētu diskutēt par to, vai augstskolām būtu jāmaksā par studiju virzienu akreditāciju, tomēr šis nav principiāls jautājums, atšķirībā no svarīgākā jautājuma par to, kurš veiks studiju novērtēšanu. Patlaban gan vēl neesot izlemts, kura tieši institūcija veiks studiju novērtējumu - iespējams, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs vai arī kāda jauna iestāde.
Arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) jautājumi par nozares reformām esot daļēji atbildēti informatīvajā ziņojumā, valdības deklarācijā un pasākumu plānā, taču par citiem jautājumiem vēl var diskutēt, teica Ķīlis.
Savukārt partijas "Vienotība" valde norāda, ka reformu sekmīga īstenošana iespējama vien tad, kad iecerētajām pārmaiņām ir panākts atbalsts sadarbības partneru vidū, aģentūru LETA informēja partijas preses sekretāre Laila Spaliņa.
Tāpat partijas valde uzskata, ka reformas ir jāizskaidro arī sabiedrībai.
"Ministru uzdevums ir ne vien īstenot savas partijas programmu un valdības deklarācijā paustās apņemšanās, bet to darīt, veidojot līdzvērtīgu dialogu ar nozares partneriem un sabiedrību," uzsver Vienotība.
Partija atbalsta nepieciešamību paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju. Tomēr vienlaikus partija atgādina, ka, rodot savām idejām sabiedrotos pie sarunu galda, pārmaiņu īstenošana veiksies sekmīgāk, nekā uzstājot uz reformu nepieciešamību, neņemot vērā nozares profesionāļu un sabiedrības viedokli.
Kā ziņots, 7.septembrī Latvijas Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.
Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.
Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. "Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," uzsver rektori.
Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.
Savukārt LSA Domes sēdē studenti vienojušies izveidot darba grupu, kura Ķīlim definēs jautājumus par reformām augstākajā izglītībā un divu nedēļu laikā gaidīs konkrētas atbildes uz tiem.
