Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos Hermaņa iestudētā izrāde "Kabalas noslēpumi"

Izrādes pamatā ir slavenā rakstnieka un Nobela prēmijas laureāta Īzaka Baševisa Zingera pieci sarakstīti stāsti - "Muļķis Gimpels", "Īsā piektdiena", "Kabalas noslēpumi", "Kapracis" un "Manuskripts".

Iestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Monika Pormale, videomāksliniece - Katrīna Neiburga, bet lomās iejutīsies Elita Kļaviņa, Regīna Razuma, Gundars Āboliņš, Andris Keišs un Jevgeņijs Isajevs.

"Zingers, kurš rakstījis izmirstošajā jidiša valodā, ir viens no maniem mīļākajiem autoriem. Viņš daudzus no saviem darbiem radījis, iedvesmojoties no hasīdu vides, kurā pavadīja dzīves pirmo daļu," pauda režisors.

Viņš norādīja, ka hasīdu reliģija un dzīvesveids ir nesaraujami saistīti, viņu ikdienu nosaka neskaitāmi noteikumi un ierobežojumi, kuru mērķis ir cilvēku padarīt laimīgu. Viņu reliģiskie uzskati ir tik radikāli, ka, piemēram, viņi joprojām neatzīst Izraēlas valsts dibināšanu 1947.gadā - hasīdi uzskata, ka īsto Izraēlas valsti var atjaunot tikai Mesija, kurš joprojām tiek gaidīts.

"Pirms gada viesizrādēs Jeruzalemē redzēju viņus ik uz soļa. Jo īpaši jūdu galvenajā svētvietā pie Raudu mūra. Hasīdu "kosmoloģijā" mistiskais un cilvēciskais, pārdabiskais un ikdienišķais ir savijies cieši kopā. Gluži kā senie latvieši, kas dzīvi izjuta un izdzīvoja kā tādu transcendentālu mistēriju, kur cilvēks ir dabas sastāvdaļa, arī hasīdi dzīvo vienā laiktelpā ar garu pasauli. Mēs viņus ikdienā satiekam varbūt tikai lidostās, kur viņi parasti pievērš uzmanību ar savu dīvaino izskatu. Galvenais Zingera motīvs, kas caurvij visus viņa stāstus un romānus ir tas, ka nāves nemaz nav un cilvēks ir nemirstīgs," stāstīja Hermanis.

Hasīdi ir ortodoksāli ebreji, kuru mācība - hasīdisms - radās 18.gadsimta otrajā pusē Austrumeiropas ebreju vidū, radot apvērsumu visā jūdaisma filozofijā. Hasīdi mācīja ebrejus kalpot Dievam ar mīlestību un prieku, nevis bailēs. Hasīdu kopienas kara gados tika gandrīz pilnībā iznīcinātas. Nedaudzie izdzīvojušie atjaunoja kopienas dažādās pasaules vietās un šie cilvēki dzīvo ļoti izolētu un ārējai pasaulei hermētiski noslēgtu dzīvi.

Īzaks Baševiss Zingers (1902-1991) dzimis rabīna ģimenē Polijā, taču jau agri atsvešinājās no ģimenes ortodoksālajām tradīcijām. 1935.gadā viņš emigrēja uz Ameriku. Savus stāstus un romānus viņš sākumā rakstīja ivritā, vēlāk jidišā. Populārākie no tiem - "Ienaidnieki" un "Jentla" - ir arī ekranizēti. 1978.gadā autors tika apbalvots ar Nobela prēmiju literatūrā par tradīciju un modernās pasaules saskaņas meklējumiem.