Kārsavā klīst versijas, kā patiesībā gāja bojā robežsargs Vilciņš. VIDEO. FOTO

Jāteic, ka dienā, kad kolēģis nāvējoši ievainoja robežsargu Vilciņu, viņam nemaz nebija jāatrodas postenī. Vilciņš bija piekritis nostrādāt vēl vienu maiņu, lai pēcāk iegūtu vairāk brīvdienu. 43 gadus vecajam robežsargam līdz izdienas pensijai bija atlikuši vien četri mēneši, bet viņš mājās vairs nepārnāks, raksta avīze „Diena”. 7. septembra vakarā viņu nāvējoši Ciblas novada Līdumnieku pagastā ievainoja kolēģis, tvarstot cigarešu kontrabandistus.

Viena no traģiskā negadījuma versijām liecina, ka kontrabandisti jau esot gaidīti, no Rīgas pat atbraukusi specvienība, un nomaldījušos lodi raidījis esot tieši specvienības robežsargs, ziņo „Diena”. Turklāt kontrabandisti speciāli ģērbjoties robežsargu formām līdzīgos apģērbos, lai būtu mežā grūtāk pamanāmi un vieglāk sajaucami ar robežsargiem, tādā veidā mēģina nodrošināties pret lodēm. Tas tad arī, iespējams, kalpojis par iemeslu tam, ka šāviens raidīts nepareizajā virzienā.

Dīvaini gan esot tas, ka parasti šaušana notiek vai nu gaisā, lai brīdinātu, vai pa kājām, lai apturētu, bet Vilciņam trāpīts mugurā.

Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka „Dienai” atteicās apstiprināt versiju par specvienības klātbūtni, uzsvērdama, ka viņas rīcībā nav šādas informācijas.

Robežsardze ir ļoti nerunīga arī par citiem notikušā apstākļiem – neatklāj, kāds bija aizturēto kontrabandas cigarešu daudzums, kāds drošības līdzeklis piemērots aizturētajiem. Papildu informācija tikšot sniegta tikai, kad būs noslēgusies izmeklēšana.

Oskara māte: „Man viņš bija ļoti labs”

Oskars visus dienesta gadus pavadījis Ludzas pārvaldē. Pēdējā dienesta vieta bija Krivandas robežapsardzības nodaļa. „Viņš ar visu sirdi bija patriots – arī barikādēs piedalījās. Mani puikas bija vēl maziņi, trīcēja un drebēja, kad atgriezās, bet Oskars gāja ar tādu lepnumu – es biju barikādēs,” teic Kārsavas kultūras nama vadītāja Ināra Rasima.

Rasima atklāja, ka 7. septembra vakarā Vilciņam uz robežas nemaz nebija jābūt - viņa maiņa bija beigusies, bet viņš piekritis nostrādāt vēl vienu, lai pēc tam dabūtu vairāk brīvdienu.

„Ja tas tiešām ir nelaimes gadījums, kā viņi saka, tad es nemaz negribētu, lai šāvējs nonāk cietumā Oskara dēļ. Bet, ja ir tā, kā no malas runā, tad jau viss ir Dieva ziņā.

Es nezinu, kāds viņš bija citiem, man viņš bija ļoti labs. Viņš man vienmēr teica – mammu, es tevi ļoti mīlu. Tāpat kā jūs visi savai mammai,” „Dienai” sacīja nogalinātā robežsarga māte Regīna Vilciņa. Par valsts solīto 50 000 latu lielo kompensāciju viņa tikai atteic – ar naudu cilvēku neaizstāsi.

Robežsargs Vilciņš aktīvi darbojies Kārsavas amatierteātrī, un draugi par viņu saka – bieži vien bija izrādes nagla.

„Mēs pārsvarā spēlējam latgaliski, un tas viņam ļoti patika, jo viņš bija liels Latgales patriots,” stāsta kultūras nama vadītāja Rasima.

Pēdējā loma, kurā viņš šogad paguva iejusties, bija uzvedumā „Sievasmātes senču laiki”. Oskars tēloja mušmiru uzlējumu sadzērušos puisi, kurš, pagrābis rokā koka zaru, trenkā vāciešus. „Toreiz vēl pateica – lieciet šito „automātu” man zārkā līdzi – tāds melnais humors bija. Toreiz teicu – labi, kad tu pēc simtās izrādes būsi pensijā, ieliksim arī. Ielikām tagad,” nopūšas Rasima.

Skatieties video: Dienesta pienākumu pildīšanas laikā gājis bojā Latvijas robežsargs (LTV „Panorāma”)