Koalīcija sola paātrināt valsts uzņēmumu pārvaldes reformu

18.septembrī valdība atbalstīja ieceri paaugstināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu no seši uz desmit.

Vaicāts par koeficienta paaugstināšanas lietderību, Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis aģentūrai LETA skaidroja, ka krīzes laikā solidāri tika samazināti ienākumi arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļiem. Tagad "dzīve turpinās", un ir ļoti grūti uzņēmumu pārvaldē noturēt kompetentus un kvalitatīvus cilvēkus.

Ja mēs nemaksāsim konkurētspējīgu atalgojumu, tad, piemēram, AS "Latvenergo" vadībā nonāks cilvēki, kuri uzņēmumu vadīs tik neefektīvi, ka nodokļu maksātāji zaudēs simtreiz lielāku summu, nekā veidos paaugstinātais atalgojums, norādīja Dombrovskis.

Pirmdien koalīcijas padomē ir iecerēts pārrunāt to, lai ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās valsts uzņēmumu pārvaldes reformas tiktu ātrāk virzītas tālāk. Izmaiņas paredzētu, ka kapitālsabiedrības tiktu atdalītas no ministriju pārvaldības un tiktu noteikti kritēriji, kuri neļautu uzņēmumu valdēs iecelt politiski izvēlētas personas, bet ļautu šajos amatos strādāt profesionāļiem, skaidroja RP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

Gan Vjačeslavs Dombrovskis, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nepiekrīt uzskatam, ka maksimālā atalgojuma paaugstināšana ļautu partijām valdēs iecelt sev lojālus cilvēkus, lai caur viņiem tiktu papildinātas partiju kases. Vjačeslavs Dombrovskis apgalvoja, ka amati valdēs šādi netiks izmantoti.

Pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas vadītāja Eināra Cilinska domām par maksimālā atalgojuma paaugstināšanu vēl varētu būt nepieciešamas diskusijas, jo atlīdzības pieaugums var izraisīt negatīvu reakciju sabiedrībā. Ir saprotams arguments par to, ka patlaban valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem patlaban nav konkurētspējīgs atalgojums, taču tam esot arī pretargumenti.

Saeimas neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa skaidroja, ka šis ir divējādi vērtējams lēmums, jo ir nepieciešams nodrošināt, lai turpmāk valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs nonāktu profesionāļi, kas nav saistīti ar politiku. Tāpat būtu jāsamazina valdes locekļu skaits, jo tas pieaudzis laikā, kad tika likvidētas uzņēmumu padomes.

Vienlaikus Siliņa piekrīt, ka patlaban noteiktie atlīdzības griesti kapitālsabiedrības rada šķēršļus tam, lai piesaistītu šādus ar politiku nesaistītus profesionāļus. Līdz ar to risinājumam jābūt kompleksam, taču kopumā, izpildot iepriekš nosauktus nosacījumus, šāds lēmums - atalgojuma koeficienta paaugstināšana - ir atbalstāms, uzskata deputāte.

Kā ziņots, Valdis Dombrovskis pilnībā atbalsta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu kandidātu vērtēšanu pēc stingrākiem profesionālajiem kritērijiem.

Ministru prezidents uzsvēra, ka izmaiņas veiktas pēc Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvas, lai pārtrauktu "vienu vai pusotru gadu" pastāvošo neelastīgo sistēmu, kas lika zaudēt daudz pieredzējušus darbiniekus pārāk zemā atalgojuma dēļ salīdzinājumā ar privāto sektoru.

Dombrovskis piebilda, ka palielināts ir atlīdzības maksimālais līmenis, bet kapitāldaļu turētajam, izvērtējot uzņēmuma darbības rādītājus, būs jāvērtē, cik lielu atlīdzību maksāt.

Jau vēstīts, ka līdz ar apstiprinātajām izmaiņām 2013.gadā īpaši lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus, aģentūru LETA informēja FM.

Patlaban atbilstoši likumam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu mēnešalga īpaši lielās kapitālsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 2784 latus.

FM skaidro, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt valdes locekļus ar augstu kompetences līmeni, atbilstošu darba pieredzi, speciālām zināšanām un izglītību. Valdes locekļu atlīdzība 2009.gadā tika samazināta par 52%.

LETA