IZM piedāvās savu skatījumu izglītības programmām pēc to kvalitātes
izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nav apmierināts ar ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātiem.
Sabiedrība

IZM piedāvās savu skatījumu izglītības programmām pēc to kvalitātes

Jauns.lv

Pamatojoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu iesniegto studiju programmu kvantitatīvo vērtējumu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz šā gada 1.novembrim būs jāpiedāvā alternatīvs studiju programmu sadalījums pa programmu kvalitātes grupām.

IZM piedāvās savu skatījumu izglītības programmām ...

To paredz protokollēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai 25.septembra valdības sēdē. Valdības sēdē tiks izskatīts IZM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas norisi un pirmajiem rezultātiem".

IZM norāda, ka alternatīvais studiju programmu sadalījums paredz noteikt triju grupu programmas, kuru pastāvēšanas lietderība nav apšaubāma, programmas, kuras ir pilnveidojamas, un programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma.

Līdz 2013.gada 1.jūlijam IZM būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par augstākās izglītības studiju programmu kvalitātes, savstarpējās pārklāšanās, resursu pietiekamības un ilgtspējas izvērtējuma gala rezultātiem, tostarp, sniedzot priekšlikumus par turpmāko valsts budžeta finansējuma piešķiršanu programmām, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma.

Atbilstoši Augstākās izglītības padomes veiktajam studiju programmu ranžējumam par pārliecinoši kvalitatīvām un ilgtspējīgām tika atzītas 589 studiju programmas, par problemātiskām, taču pilnveidojamām - 210, savukārt 55 programmu pastāvēšana tika atzīta par problemātisku. Kopā tika izvērtētas 854 studiju programmas, bet vēl 100 programmas netika iesniegtas izvērtēšanai.

IZM ziņojumā norāda, ka projekta piedāvātā interpretācija sadalījumam pa grupām ir papildus izvērtējama, ņemot vērā vairākus apsvērumus, proti, programma ar astoņiem neapmierinošiem kritēriju vērtējumiem no 62 kritērijiem var netikt uzskatīta par tādu, kuras pastāvēšana ir problemātiska. Papildus šādai programmai var būt arī vairāki vērtējumi "apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi".

Tāpat kāda programma ar astoņiem kritēriju vērtējumiem "apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi" un ar vairāku kritēriju vērtējumu "var būt nebūtiskas nepilnības" no 62 kritērijiem var tikt uzskatīta par pārliecinoši kvalitatīvu un ilgtspējīgu. Četru punktu sistēmā divus punktus programmā iegūst kritērijs, kuram ir "vērojami būtiski trūkumi" tomēr šāda programma var netikt iekļauta nekvalitatīvo programmu grupā, pat ja visos kritērijos ir noteikts šāds vērtējums.

Ņemot vērā to, ka ar piesardzību vērtējams projekta piedāvātais studiju programmu sadalījums pa grupām, IZM informatīvajā ziņojumā detalizēti neanalizē un nesalīdzina studiju programmas.

Balstoties uz ekspertu iesniegtajiem pārskatiem, kuros iekļauti katras studiju programmas kvantitatīvie vērtējumi, IZM izskatīs un analizēs šos vērtējumus pēc būtības, kā rezultātā sagatavos priekšlikumu studiju programmu sadalījumam pa kvalitātes grupām. Lai to veiktu, ministrija projekta īstenotājam pieprasīja ekspertu atzinumu apkopojumu elektroniskās versijas.

Līdz ar to IZM līdz 1.novembrim piedāvās alternatīvo studiju programmu sadalījumu pa programmu grupām, izmantojot esošos ekspertu kvantitatīvos vērtējumus.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nav apmierināts ar ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātiem un šonedēļ norādīja, ka, piemēram, pedagoģijas studiju virziena nekvalitatīvajām studiju programmām valstī nedrīkst tērēt 1,5 miljonus latu. Ministrs uzskata, ka nākamā gada budžeta vietu sadalījumā ir jāņem vērā projektā pārvērtētie studiju programmu rezultāti un finansējums jāpiešķir tikai kvalitatīvajām studiju programmām.

LETA, Foto: Lita Krone/LETA