Rēzeknes koncertzāli plāno atklāt nākamā gada maijā

Konkrētu atklāšanas datumu viņa pagaidām nevēlējās nosaukt, tomēr atzina, ka sagatavošanās darbi rit pilnā sparā.

Celtniecības projekta vadītāja Inese Haite aģentūrai BNS norādīja, ka daudzfunkcionālā centra būvniecībai punktu plānots pielikt nākamā gada pavasarī ‒ martā vai aprīlī, bet vēl paies laiks, kamēr lielo būvi nodos ekspluatācijā.

Pēc Haites teiktā, būvdarbi norit pēc plāna, un projekta īstenotāji ar rezultātiem ir apmierināti ‒ koncertzāles celtniecība tika sākta 2010.gada oktobrī, un pašlaik jau pilnībā ir pabeigta fasāžu izbūve, jumta konstrukcijas, notiek iekšējie apdares darbi, un par 80% ir paveikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi.

"Pašreizējā būvdarbu stadijā rūpīgi sekojam līdzi apdares kvalitātei," sacīja Haite. Abās akustiskajās koncertzālēs ‒ lielajā un mazajā ‒ pašlaik tiek liktas transformējamās grīdu sistēmas no Vācijas, bet drīzumā no Beļģijas tiks atvesti īpaši akustiskajām zālēm izgatavoti krēsli.

Daudzfunkcionālā centra būvniecībā abas akustiskās koncertzāles ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. "Akustika neveidojas tik vienkārši, kā dažubrīd varētu šķist, ‒ tas nav, kā uzbūvēt parastu māju ar jumtu virsū. Ir temperatūras prasības, jāievēro gaisa mitrums ‒ tās ir specifiskas tehnoloģiskās lietas, ko mēs nevaram tieši ietekmēt, kaut vai laikapstākļu ziņā," paskaidroja koncertzāles vadītāja Zirniņa.

Lai gan koncertzāle vērs durvis tikai vairāk nekā pēc pusgada, jau vairākus mēnešus tiekot aktīvi strādāts pie atklāšanas programmas. Tā plānota divās daļās, īpašu vietu ierādot Latgales puses māksliniekiem. Koncertzāles vadība cer, ka atklāšanas koncertu izdosies arī pārraidīt televīzijā.

Zirniņa uzsvēra, ka koncertzāles darbībā būs svarīgi sabalansēt akadēmiskās un populārās mūzikas klāstu. "Galveno akcentu mēs tomēr gribētu atstāt uz profesionālo sadaļu, jo šīs koncertzāles akustikas prasības ir izstrādātas, ņemot vērā, ka zāles pirmām kārtām ir paredzētas simfoniskās mūzikas atskaņošanai," viņa norādīja.

Līdzīgi kā Cēsīs un Liepājā topošo koncertzāļu vadītāji, arī Zirniņa norādīja, ka bez valsts līdzfinansējuma jauno koncertzāli nevarēs piepildīt ar kvalitatīvu saturu. "Šī nav Rēzeknes, bet gan reģionāla koncertzāle," viņa atgādināja.

Koncertzāles vadītāja gan nevēlējās nosaukt konkrētas aplēses, cik liels valsts finansējums koncertzālei gadā būtu nepieciešams ‒ par to vēl turpinās sarunas Kultūras ministrijas īpaši izveidotā darba grupā. Vienlaikus viņa pauda gandarījumu par jaunizveidotajām Valsts kultūrkapitāla fonda programmām "Atbalsts profesionālajai mākslai reģionos" un "Kultūra Latgalē", kas varētu dot papildu atspaidu koncertzāles darbam.

Zirniņa informēja, ka Lielajā zālē būs sēdvietas līdz 1000 cilvēku, bet mazajā ‒ līdz 250. Savukārt, izņemot krēslus, zāles iespējams pielāgot pasākumiem ar stāvvietām attiecīgi līdz 3000 un 1000 cilvēku. Pilnā darbības gadā Austrumlatvijas reģionālajam daudzfunkcionālajam centram dažādos pasākumos jāpulcē 79 tūkstoši apmeklētāju.

"Mūsu ideja ir tāda, ka koncertzāle nekādā gadījumā nebūs māja, kas tiek atvērta tikai uz koncertiem. Tur visu laiku notiks kādas lielākas vai mazākas aktivitātes," sacīja topošās koncertzāles vadītāja.

Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā pašlaik no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle jeb Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs. Reģionam nozīmīgā kultūras būve iecerēta kā daudzfunkcionāls objekts, kurā ir divas akustiskās koncertzāles, no kurām viena būs piemērota kino demonstrēšanai, telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, kafejnīcai.