Novadu ziņas

Bauskas pilī atraktas jaunas arheoloģiskas vērtības

Jauns.lv

Šovasar Bauskas jaunās pils dienvidu korpusā arheologi uzgājuši daudzas vēsturiskas vērtības, kas liecina par zīmīgiem notikumiem, ka piemēram, par 1588. gadu, kad tronī kāpa jaunais Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs.

Bauskas pilī atraktas jaunas arheoloģiskas vērtība...

Arheologs Jānis Grūbe Bauskas novada pašvaldības izdevumā „Bauskas Novada Vēstis” pastāstījis, kādi vēsturiski jaunatklājumi un arheoloģiskie atradumi šī gada augustā un septembrī iegūti pie Bauskas jaunās pils dienvidu korpusa. Izpētes darbi notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras objekta atjaunošana” ietvaros.

Bauskas pils priekšpagalmā atsegtas divas bruģējuma paliekas. Virsējais bruģis, kas veidots no neregulāriem dolomītakmeņiem ieklāts 18. gadsimta sākumā. Apakšējais bruģis, kas veidots no lieliem laukakmens oļiem bija ieklāts 17. gadsimta vidū.

Arheoloģiski pētot pils kultūras slāni laukuma robežās, norakta rupju būvgružu kaudze, kurā bija sabērti tā saucamiem klostera tipa jumta kārniņu fragmenti un kultūras slānī 17. gadsimtā izraktā atkritumu bedre, kurā atrada daudz krāsns podiņu fragmentu un dzīvnieku kaulus.

No izrakumos iegūtajām senlietām trešdaļa ir holandiešu pīpīšu kātiņu un galviņu fragmenti. Lielgabala fragments, granātas fragments, rokas šaujamā ieroča mēlīte, svina lodīte, bruņu fragments saistāms ar militāriem notikumiem ap Bauskas pili. Par pils celtniecību un remontiem liecina atrastās naglas, loga stiklu ietvara fragments, loga eņģes fragments.

No iedzīves priekšmetiem atrasti zābaka papēža apkalums, grāmatas apkalums, naža fragments. Atrasti arī trīs nelieli akmens kalumu fragmenti, un akmens šaujamlūkas fragments.

Lielākā daļa no atrastajām trauku lauskām ir sarkana māla ar vienkrāsainu glazūru, bet atrastas arī polihromi glazētas sarkana māla lauskas, kā arī atsevišķas akmens masas un majolikas trauku lauskas. Lielākā daļa no atrastajiem zaļi glazētajiem krāsns podiņu fragmentiem ir no 16. gadsimta beigās pilī uzstādītajām krāsnīm. Vairāk nekā citus iepriekšējos gadus atrasti krāsns podiņu fragmenti ar uzrakstu „ANNO 1588”. Tieši 1588. gadā Polijas karalis Sigismunds III Vāsa un Polijas Seima apstiprināja amatā Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu.