Aprit 90 gadi kopš pirmajām Saeimas vēlēšanām Latvijā

Atskatoties uz šo notikumu, CVK ir digitalizējusi 1923.gada Valsts statistiskās pārvaldes izdevumu "Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi". Izdevuma autors ir ievērojamais pirmās Latvijas Republikas sabiedriskais darbinieks, CVK priekšsēdētājs, Valsts statistiskās pārvaldes direktors, parlamenta deputāts, vēlākais Ministru prezidents, iekšlietu ministrs un finanšu ministrs Marģers Skujenieks.

Izdevumā lasītāji var iepazīties ar Skujenieka sagatavoto pārskatu par 1.Saeimas vēlēšanām, kurā daudzi dati analizēti arī salīdzinājumā ar 1920.gadā notikušajām Satversmes sapulces vēlēšanām. Vienlaikus izdevumā pieejams arī plašs statistiskais materiāls ar 1.Saeimas vēlēšanu rezultātiem vēlēšanu apgabalos un pašvaldībās.

Latvijas vēlēšanu vēsturē 1.Saeimas vēlēšanas bija ievērojamas ar to, ka tajās pirmo reizi drīkstēja balsot pēc izvēles jebkurā vēlēšanu iecirknī, uzrādot Latvijas pasi, un vēlētāju saraksti netika veidoti. Savukārt vēlētāja pasē tika izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās. Tāpat tieši 1.Saeimas vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi bija iespēja grozīt kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmē izsvītrojot sev netīkamos kandidātus. Atšķirībā no mūsdienām vēlētāji drīkstēja izvēlēties arī sev tīkamākos kandidātus no dažādiem sarakstiem.

1.Saeimas vēlēšanās bija vērojama augsta vēlētāju aktivitāte - tajās piedalījās 82,2% jeb 800 840 vēlētāji. Atbilstoši tā laika Valsts statistiskas pārvaldes ziņām balsstiesības 1.Saeimas vēlēšanās bija 963 257 pilsoņiem. 1.Saeimas vēlēšanām tika reģistrēts 31 partijas un vēlētāju grupas saraksts, no kuriem vietas parlamentā ieguva 20 saraksti. Salīdzinājumam, pēdējās, 11.Saeimas vēlēšanās, kas notika 2011.gada 17.septembrī, piedalījās 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem pārstāvniecību parlamentā ieguva pieci saraksti.

Izdevums "Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi" pieejams CVK interneta vietnē "www.cvk.lv" sadaļā "Vēlēšanas/Saeimas vēlēšanām - 90".

LETA/Foto: Agnese Gulbe/LETA