Briti kavējas atsaukt šokējošos melus par mirstību Latvijas slimnīcās
Prestižais britu medicīnas žurnāls „Lancet” nesteidzas atsaukt tajā publicēto informāciju, ka Latvijas slimnīcās pēc operācijām mirst 21,5% pacientu. Mūsu mediķi teic, ka šī informācija ir baisa, jo patiesībā Latvijā ar letālu iznākumu ir ne vairāk kā 1,5% operāciju.
Pagājušajā mēnesī starptautiskajā medicīnas izdevumā publicētie pētījuma rezultāti pamatīgi šokēja gan ārstus, gan pacientus. Mediķi teic, ka pēc operācijām katrs piektais pacients varētu mirt tikai vietās, kur notiek intensīva karadarbība. Savukārt slimnieki nu varēja ārstniecības iestādes sākt uzskatīt nevis par dziednīcām, bet gan lopu kautuvēm.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pētījuma Latvijas daļas autore - Latvijas Anesteziologu asociācijas viceprezidente Iveta Golubeva bija šokēta. Viņa „Lancet” tādu informāciju nebija sniegusi un teica, ka noteikti ir notikusi kāda kļūda, apkopojot pētījuma rezultātus. Tāpat salīdzinoši augsti pēcoperācijas mirstības dati tika uzrādīti arī datos par Poliju un Slovākiju.
Sākotnēji izskanējusī informācija, ka „Lancet” nekavēsies atsaukt melīgo informāciju, izrādījusies pārsteidzīga.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, kā arī Latvijas Ķirurgu asociācija ir nosūtījusi ierakstītu vēstuli „Lancet” galvenajam redaktoram profesoram Ričardam Hortonam, kurā prasa atsaukt par Latviju publicēto aplamo informāciju.
Ķirurgu asociācijas pārstāvis, Rīgas Austrumu slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs Guntars Pupelis „Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka ir iniciators šai vēstulei un jau pirms tās nosūtīšanas sazinājies ar žurnāla atbildīgajiem darbiniekiem, lai informētu, ka ir publicēti aplami dati, un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par to atspoguļošanu. Atbildes bijušas visai izvairīgas.
Anesteziologu un reanimatologu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Vanags, kurš arī cenšas panākt, lai Latvija starptautiskajā mērogā neizskatītos pēc valsts, kur strādā mazkvalificēti ķirurgi un anesteziologi, radusies pārliecība, ka Latvijai taisnību panākt būšot ļoti grūti.
„Pētījumā ir ieguldīta ļoti liela nauda, tāpēc „Lancet” pārstāvji negribīgi raugās uz mūsu lūgumu izlabot kļūdu, jo tā var apšaubīt visa pētījuma kvalitāti un objektivitāti,” „Latvijas Avīzei” teica Vanags un piebilda, ka, visticamāk, šādi pētījumi top par medicīnas industrijas pārstāvēto firmu līdzekļiem, tāpēc pētījumu autori negrib dzirdēt ne par kādām kļūdām, lai sponsoriem nerastos šaubas par apjomīgo veikumu.
Dakteris Pupelis papildināja kolēģa sacīto ar faktu, ka, sazinoties ar žurnāla atbildīgajiem darbiniekiem, neviens no viņiem nav izteicies par lietas būtību – viņam ieteikts rakstīt vēstuli, kuru, iespējams, publicēšot, ja tā žurnāla vadības izpratnē būšot pietiekami svarīga. Taču mūsu mediķu asociācijas nav piekritušas šādam ieteikumam, kurš ļautu publikācijas redaktoram Billam Summerskillam izlocīties, kā vajag, un uzstāj uz aplamo faktu atsaukšanu un pareizo publicēšanu.
Pupelis uzsvēra, ka šāda aplama informācija kaitē ne tikai Latvijas tēlam kopumā, bet arī tiem ārstiem, kuru klienti ir ārvalstu pacienti, jo cilvēki jau nezina, kāda situācija ir patiesībā.
Līdzīgu protesta vēstuli žurnāla galvenajam redaktoram ir uzrakstījušas arī Polijas ārstu asociācijas un tuvākajā laikā to nolēmuši darīt arī kolēģi Slovākijā.
