Šī ēka ieguvusi 2016.gada balvu Rīgas arhitektūrā
Pirmdien, 3.oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau vienpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kas 2016.gadā piešķirta Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem: arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram, Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu arhitektei Ingūnai Rozentālei – par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi.
Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.
„Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē – objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais darbs – vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
„Tāpat jāatzīmē, ka pieņemt lēmumu par gada balvu Rīgas arhitektūrā vienmēr ir īpašs izaicinājums, jo balva ir tikai viena, bet tās cienīgi objekti šogad – vesela virkne, kas liecina par pieaugošu konkurenci nozarē. Tāpēc man ir patiess prieks un gandarījums sadarbībā ar žūrijas pārstāvjiem atzīmēt arī citus īpašus šā gada skates finālistus, piešķirot tiem atzinības un izceļot šo objektu vērtības arhitektūras un pilsētvides kontekstā. Jāatzīmē arī sabiedrības aktīvo iesaisti pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad jau tradicionāli pasniedzam „Sabiedrības atzinību” būvei, kuru pozitīvi novērtējuši visvairāk sekotāju Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook vietnē,” viņš piebilst.
Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pērn 2015.gada balva Rīgas arhitektūra „Par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu” tika piešķirta arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu.
Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un objektu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, ostas, dzelzceļa un saistītās infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī parku un dārzu kategorijām. No turpat 800 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, tālākai izvērtēšanai tika izvirzītas 32 būves. Arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2015.gadā.
Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.
Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006.gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.
