EM sāk vērtēt alternatīvas Visaginas AES projektam
Ekonomikas ministrija (EM) vērtē trīs alternatīvas Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, kuras nepieciešamības gadījumā varētu skatīt padziļinātāk, ja Visaginas AES projekta attīstība tiktu pārtraukta.
Jau ziņots, ka Lietuvā notikušajā konsultatīvajā referendumā par jaunas AES celtniecību nobalsojuši tikai 34,09% vēlētāju, bet 62,68% izteikušies pret.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EM, Visaginas AES alternatīvas ierobežo vairāki kritēriji, kuri rūpīgi jāvērtē, piemēram, Baltijas (īpaši Lietuvas) elektroapgādes drošība, konkurētspējīgu jaudu pietiekamība un ilgtspēja reģionā, elektroenerģijas cenas nevajadzīga pieauguma novēršana. Tāpat kā ierobežojošs faktors minēta tirgus atvēršana Baltijas valstīs un pievienošanās "Nord Pool Spot" biržai, kas radītu priekšnoteikumus jaudu iztrūkumu risināt ar tirgus instrumentiem.
Ministrija kā ierobežojošos faktorus minēja arī Baltijas valstu saistības atjaunojamo energoresursu jomā un emisiju tirdzniecības sistēmu, kā arī AS "Latvenergo" kā valstij piederoša komersanta stratēģisko konkurētspēju Baltijas valstīs, veidojot konkurētspējīgu ražošanas portfeli.
"Ievērojot šos jaunu jaudu projektu priekšnoteikumus, ir vērtētas Visaginas AES alternatīvas, kuras nepieciešamības gadījumā varētu skatīt padziļinātāk, ja Visaginas AES projekta attīstība tiktu pārtraukta," atzina ministrijā.
Pirmkārt, lielas jaudas kondensācijas elektrostacija Lietuvā ar atbilstošu Lietuvas valsts atbalsta regulējumu, lai vidējā termiņā atrisinātu konkurētspējīgu bāzes jaudu trūkumu Lietuvā. Ministrija uzskata, ka ogļu stacijas joprojām ir konkurētspējīgākais tehnoloģiskais risinājums akūtiem jaudu deficīta risinājumiem īstermiņā, taču tehnoloģijas izvēle būtu atstājama tirgus ziņā.
Otrkārt, pakāpenisks atjaunojamo energoresursu (AER) jaudu pieaugums Baltijā, taču ar priekšnoteikumu, ka tiek radīts konkurētspējīgs reģionāls atbalsta mehānisms, lai nodrošinātu konkurētspējīgas izmaksas patērētājiem, ģeogrāfiskās un tehnoloģiskās izvēles atstājot tirgum. EM skaidroja, ka teorētiska iespēja pastāv turpināt attīstīt Daugavas kaskādi, ņemot vērā šo tehnoloģiju izmaksu priekšrocības, salīdzinot ar citiem AER risinājumiem, taču lēmumi un iniciatīva, tāpat kā par jebkuru konkrētu projektu, ir atstājami komersantu ziņā.
Treškārt, visu alternatīvu priekšnoteikums ir turpināt integrāciju Eiropas Savienības tirgos, turpinot attīstīt elektroenerģijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna (BEMIP) ietvaros plānotajos termiņos.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V) aģentūrai LETA norādīja, ja Lietuvas dēļ neizdosies īstenot Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu, Latvijai jāsāk domāt par alternatīvām iespējām elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošināšanai un importa atkarības mazināšanai.
"Vai Lietuvas parlamenta vēlēšanas norāda, ka mums ir jāsāk atkal domāt par otru alternatīvu? Mums šis jautājums ir jāatrisina, jo tas nav tikai par elektrojaudām, bet arī par nacionālo drošību," teica politiķis, piebilstot, ka nebūtu pārsteigts, ja vēlēšanās uzvarējušie kaimiņvalsts politiķi Visaginas AES projektu nobremzētu.
Viņš pieļāva, ka, iespējams, Latvijā būs "jāatdzīvina" jau pirms vairākiem gadiem apspriestais projekts par lieljaudas elektrostacijas celtniecību Liepājā, kurā būtu izmantojamas akmeņogles vai biomasa.
LETA, Foto: AFP/LETA