CVK nesāks parakstu vākšanu par pilsonības likuma grozījumiem
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nesāks parakstu vākšanu par likumprojektu, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, balsojot tika izlemts komisijas sēdē ceturtdien.
Uz CVK sēdi tika sagatavoti divi lēmumprojekti - par vai pret otrās parakstu vākšanas kārtas uzsākšanu. Vispirms bija jābalso par lēmumprojektu - pret parakstu vākšanas uzsākšanu. Pret parakstu vākšanu nobalsoja seši, bet par bija divi, tādējādi lēmums tika pieņemts. CVK vadītājs Arnis Cimdars šajā balsojumā atturējās.
Otrais lēmumprojekts netika nodots balsošanai, jo par pirmo nobalsoja vismaz pieci cilvēki, tādējādi lēmums tika pieņemts.
Šī jautājuma izlemšana CVK prasīja ilgāku laiku, jo tika pieprasīti virkne ekspertu atzinumu par to, vai pilsonības nulles variants atbilst Satversmei un varētu tikt nodots tautas nobalsošanai.
"Viennozīmīgas atbildes, par ko būtu vienojušies visi eksperti, es neatradu. Neatradu arī viennozīmīgu atbildi, kāpēc nevarētu nodot tautas izlemšanai. Ja eksperti, nevis viens vai divi, bet rinda, ja nav vienprātības par to, ka likumprojekts tādā aspektā ir neizstrādāts, es esmu pārliecināts, ka šis lēmums ir jāatdod izlemšanai tautai. Balsošu, ka tas ir virzāms uz otro kārtu," sēdē pavēstīja Cimdars.
CVK lēmumu var apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" savāktie 12 tūkstoši pilsoņu parakstu pilsonības likuma grozījumiem paredzēja, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs pauduši pretēju vēlmi. Ja otrajā parakstu vākšanā likumprojektu atbalstītu desmitā daļa vēlētāju, tas nonāktu Saeimā. Ja parlaments no noraidītu vai grozītu, notiktu referendums.
Latvijā ir ap 300 tūkstoši nepilsoņu. Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās naturalizācija, Latvijas pilsonībā uzņemti teju 140 tūkstoši.
Ekspertu sniegtajos atzinumos tostarp bija norādīts, ka nepilsoņa statusa izveidošanu Latvijā noteica vēsturiskā un politiskā situācija pēc PSRS sabrukuma. Ņemot vērā Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta kontinuitāti, bija pamats atjaunot Latvijas pilsoņu kopumu tādu, kāds tas bija noteikts ar 1919.gada "Likumu par pavalstniecību".
Tādējādi neatkarības atjaunošanas procesā Latvijai nebija tiesiska pienākuma piešķirt pilsonību tiem indivīdiem un viņu pēctečiem, kuri nekad nav bijuši Latvijas pilsoņi un Latvijā ieceļojuši okupācijas laikā. Savukārt naturalizācijas kārtība sevī ietver principu, ka persona pati izrāda vēlmi iegūt Latvijas pilsonību, norādīja tieslietu eksperti.
Savus viedokli par ekspertu atzinumiem sniedza arī likumprojekta iesniedzēji. Viņi norāda, ka CVK nav tiesību vērtēt likumprojekta saturu, kā arī pauž pārliecību, ka valstīm ir diezgan plaša rīcības brīvība pilsonības jautājumos.