Sociologs brīdina: "nepilsoņu referenduma" aizliegums nākotnē var mums atspēlēties
"Nepilsoņu referenduma" aizliegums nākotnē var atspēlēties mums pašiem, risinot citus sabiedrībai svarīgus jautājumus, - intervijā Latvijas Radio sacīja sociologs, socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, komentējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".
"Ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju un vēsturi, kas mēdz atkārtoties, demogrāfiskās tendences, dzimstību utt., latviskajai sabiedrības daļai vajadzētu ļoti piesardzīgi attiekties pret visām lietām, kas šajā valstī mazina demokrātiju un brīvību, jo tā vien izskatās, ka agrāk vai vēlāk mēs to visu dabūsim izbaudīt pret sevi," uzskata sociologs.
Viņš norādīja, ka pašlaik referendums tika atcelts, jo "ļaunie krievvalodīgie" kaut ko mēģina provocēt un uzspiest savu gribu, taču nebūšu pārsteigts, ja paies desmit gadi un būs nepieciešams līdzīgs referendums, lai aizstāvētu latviskās idejas. Un tad izrādīsies, ka šo referendumu nevarēs īsti sarīkot, jo būs bijuši precedenti - nebūs pareizi uzrakstīti papīri vai kaut kas nebūs atbilstošs Satversmes kodolam utt..
Kaktiņš uzsvēra, ka būs precedents - "Latvijā ir tādas tradīcijas, - ja kāds Latvijā grib rīkot referendumus, kas citiem nepatīk, mēs šos referendumus aizliedzam. Pašlaik tas notiek, lai aizstāvētu latvisko kopienu, bet laiki mainās.Ja šādu praksi ieviesīs, tad agrāk vai vēlāk tas pavērsīsies pret pašiem ieviesējiem."
Viņš ir pārliecināts, - pat ja šie paraksti referenduma rīkošanai tiktu savākti, uzvarēt šajā referendumā ir neiespējami. To apliecinot SKDS aptauju dati.
Jau ziņots, ka likuma grozījumi netiks nodoti referendumam kā nepilnīgi izstrādāts piedāvājums, kā arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
