Pētījums: 82% iedzīvotāju atbalsta tautības norādīšanu pasē pēc paša vēlēšanās

Kā informēja TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele, saskaņā ar aptaujas rezultātiem 46% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem tautības norādīšanu pasē pēc personas vēlēšanās atbalsta pilnībā, bet 36% respondentu šo priekšlikumu drīzāk atbalsta, nekā neatbalsta.

Savukārt 11% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka tautību pasē norādīt nav vajadzības, - 4% respondentu strikti iebilst pret šo ieceri, bet 7% drīzāk ir pret tautības norādīšanu pasē pēc personas pašas vēlēšanās.

Atlikušajiem 7% aptaujāto iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja tika veikta laikā no šā gada 30.oktobra līdz 1.novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Kā ziņots, 25.oktobrī Saeima noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvija!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputātu iesniegtos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredzēja, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās viņa pasē ieraksta ziņas par dokumenta turētāja tautību.

Likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā personām, kas personu apliecinošu dokumentu saņēmušas laikā no 2012.gada 1.aprīļa līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, būtu tiesības prasīt veikt tautības ierakstu personas apliecībā vai pasē, nemaksājot par to valsts nodevu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 2.oktobra sēdē iesniegto likumprojektu bija noraidījusi, bet VL-TB/LNNK frakcijas deputāti Dzintars Rasnačs, Romāns Naudiņš, Einārs Cilinskis, Kārlis Krēsliņš un Ilmārs Latkovskis izmantoja Saeimas kārtības rullī dotās tiesības un pieprasīja komisijas noraidītā likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.