Darba sludinājumos pieprasa nepamatotas spējas, algu tur noslēpumā
Nesen veiktais pētījums liecina, ka darba devēji nākamajiem darbiniekiem pieprasa nepamatotas zināšanas, bet iespējamo darba algas apjomu parasti nenorāda. Tomēr lielākā daļa (84%) darba devēju sludinājumos Darba likuma normas nepārkāpj.
Personāla atlases kompānijas „CV-Online Latvia” veikusi pētījumu, kurā septembrī anonīmi piedalījās 210 darba devēju no visas Latvijas, raksta laikraksts „Diena”.
12% respondentu atzina, ka likuma normām, sastādot darba sludinājumus, nepievērš īpašu uzmanību. Tieši viņu sludinājumos mēdz parādīties arī nepamatotas prasības. Tomēr atalgojuma norādīšanu, ko tik ļoti sludinājumos vēlētos redzēt darba meklētāji, pagaidām, šķiet, nesagaidīsim ne no priekšzīmīgajiem darba devējiem, ne no tiem, kam personāla meklēšanas procesā gadās pārkāpumi.
Atrast vakancei atbilstošus kandidātus šobrīd Latvijā nav viegli, tāpēc pārsvarā darba devēji sludinājumos neprasa neko lieku, kā arī arvien vairāk atmet aizspriedumus par kandidātu vecumu, dzimumu, tautību, novērojuši personāla atlases speciālisti.
Tomēr no tiem 12% darba devēju, kas īpaši nepiedomā pie tā, ko darbinieku atlasē drīkst un ko nedrīkst, 60% praktizē nepamatotu svešvalodu prasmju pieprasījumu, 23% darba sludinājumos norāda meklējamā darbinieka vecumu, savukārt 17% - dzimumu. Kopumā 8% darba devēju atzīst, ka, izvērtējot kandidātus, mēdz izmantot dažādus diskriminējošus faktorus.
„CV-Online Latvia” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš teic, ka ārvalstu uzņēmumi, nezinot Latvijas likumdošanu, diskriminējošas prasības darba sludinājumos mēģina iekļaut biežāk. Piemēram, salīdzinot ar Latvijas darba devējiem, starptautiskas kompānijas no pretendenta biežāk pieprasa foto.
Kā aptaujā atzīst paši darba devēji, nepamatotas svešvalodu prasmes sludinājumos visbiežāk tiek prasītas, jo, iespējams, nākotnē tās darbiniekam var būt noderīgas, attīstot kontaktus un sadarbību ar uzņēmuma ārvalstu klientiem, kā arī lai sazinātos ar uzņēmuma vadību un īpašniekiem, kuri nepārvalda vai slikti pārvalda valsts valodu.
Kopš šīgada 25. jūlija gan ir spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot reizes, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai, Tāpat Valsts Darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba sludinājumā prasības nedrīkst attiecināt tikai uz vīriešiem vai sievietēm, izņemot gadījumus, kad piederība noteiktam dzimumam ir attiecīgā darba veikšanas pamatots priekšnoteikums. Sludinājumā arī aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, ja vien attiecīgo darbu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt saskaņā ar likumu. Savukārt darba intervijā darba devējs nedrīkst kandidātu izvaicāt par lietām, kas nav saistītas ar piemērotību darbam, vai uzdot diskriminējošus jautājumus: par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, iepriekšēju sodāmību, reliģisko pārliecību, piederību kādai politiskajai partijai, arodbiedrībai vai sabiedriskajai organizācijai, nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Laikā no šī gada 1. janvāra līdz 31. augustam VDI saņēmusi 44 sūdzības, kurās cilvēki papildus citiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem norādījuši uz viņu diskriminēšanu, un pārbaudot 13 gadījumos šīs sūdzības bijušas pamatotas. Pērn visa gada laikā skaitļi bijuši līdzīgi: 48 iesniegumi, 14 no tiem - pamatoti. „Visbiežāk sūdzas par diskrimināciju uz vecuma vai dzimuma pamata,” „Dienai” teica VDI Darba tiesību nodaļas juriskonsulte.Zaiga Strode
.
Likums neprasa, lai darba sludinājumos būtu norādīts piedāvātais atalgojums, tomēr to tur ļoti gribētu redzēt darba meklētāji. Tikai 7% darba devēju atzina, ka atalgojumu sludinājumā norāda vienmēr, 32% to mēdz minēt neregulāri. Iemesls, kāpēc atalgojums sludinājumos neparādās, ir konfidencialitāte, lai konkrētās vakances atalgojuma apmēru neuzzinātu konkurenti un uzņēmumā jau strādājošie, to pamato darba devēji.
