Militāro mācību vajadzētu ieviest vidusskolēniem, paziņo armijas komandieris

Intervijā žurnālam "Ir" Kalniņš izteicies, ka būtu nepieciešams arī dažādos veidos motivēt augstskolu studentus, ieviest militāro mācību padziļinātā veidā, jo tad augstskolu beidzēji kļūtu par virsniekiem, lai, piemēram, komandētu vadus zemessardzē un varbūt arī aizietu pilna laika dienestā NBS. Savukārt tā daļa sabiedrības, kura negribētu veidot militāro karjeru, varētu kļūt par atbalstošajiem zemessargiem, kuri saņemtu pamatapmācību.

Jaunais NBS komandieris ir pārliecināts, ka "bez plašākas sabiedrības iesaistes nevaram aizsardzības sistēmu pacelt tādā līmenī, kādā vajadzētu". Tas vairāk esot saistīts ar rezervistu mācīšanu un ar diskusijām par obligāto dienestu, pret kuru viņš jau publiski paudis negatīvu nostāju.

Pēc Kalniņa domām, armijai vajadzētu efektīvāk izmantot labo sadarbību ar pašvaldībām, tās vēl lielākā mērā integrējot aizsardzības sistēmā, kas ļautu nodrošināt pretkrīzes reaģēšanu un atbalsta funkciju realizēšanu.

Jaunais armijas komandieris grib, lai Latvijas sabiedrība nebaidītos no Krievijas un dažādu it kā ekspertu draudīgiem izteikumiem, kuri nemitīgi parādās plašsaziņas līdzekļos par to, ka cik viegli ienaidnieks varētu okupēt Latviju, vai ka Latvija ir neizdevusies valsts.

Intervijā žurnālam Kalniņš arī akcentē, ka vislielākais drauds Latvijai būtu tad, ja sabiedrībai pazustu gara spēks un tā vairs negribētu veidot valsti un to aizsargāt. "Tad Krievijai vispār nav vajadzīgi nekādi milzīgi militārie līdzekļi, lai šeit mainītu valstisko uzbūvi un attīstības virzienu, un mēs nokļūtu atpakaļ situācijā, kādā dzīvojām okupācijas režīmā."

Komentējot pašreizējo valsts drošības situāciju, Kalniņš pauž pārliecību, ka "tuvākajā nākotnē Latvijas sabiedrība var būt pilnīgi droša, ka nebūs militāru konfliktu šeit, uz Latvijas zemes".

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA