Raimonds Pauls aicina mācīties no ebrejiem

Maestro: „Mans vārds vienmēr tiek ierauts visur, lai mani diskreditētu”

Runājot par „Latvijas Krājbankā” pazaudēto naudu Maestro intervijā laikrakstam „Diena” kārtējo reizi izteica sarūgtinājumu par notikušo un to, ka viņa vārdu šajā situācijā pārāk nelietīgi valkā: „Redziet, tur vismaz piecsimt cilvēkiem ir nozagta nauda. Pašvaldībām. Bet locīts tiek galvenokārt mans vārds. Lielā mērā tas viss gāžas uz mani. Pie tā mēģinu pierast jau divdesmit gadus. Mans vārds vienmēr tiek ierauts visur, kur vien iespējams, lai mani diskreditētu. Varbūt vainīga ir mana pozitīvā attieksme pret Krieviju. Varbūt tāpēc, ka biju parlamentā. Bet es to, ejot pa ielu, jūtu katru dienu. Un varu dzirdēt gan līdzjūtību no tantiņām, gan ņirgāšanos - pat teātra uzvedumos. Vai to visu man kāds kompensēs? Nekad. Nerunājot par to, ka saprotu, ka man neatdos to, kas man ir nozagts. Aizvien vairāk nāk gaismā visas netīrās lietas, kas ir saistītas ar to. Dabīgi, ka tur ir iepīta valdība. Un ne tikai valdība. Visi, kas tur ir riņķī apkārt, kas no tās bankas izzaga pēdējo, ko varēja izzagt, un turpina visu to darīt.”

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Raimonds Pauls „Latvijas Krājbankā” bija noguldījis ap 700 000 latu, bet Noguldījumu garantiju fonds pēc bankas kraha viņam kompensēja tikai 70 000.

Paulam konts Krājbankā bija kopš padomju laikiem

Raimonds Pauls necer noguldīto naudu dabūt atpakaļ un paironizē: „Tur nekā nebūs. Tomēr kas te ir interesanti. Tie cilvēki, kas ir vainīgi, kā sodu saņem amatu Latvijas Bankā. Arī bijusī Finanšu un kapitāla tirgus priekšniece Krūmane tagad strādā Latvijas Bankā. Varbūt Latvijas Bankas vadītājam nevajadzēja tik daudz nodarboties ar monētu kalšanu, cik uzņemties atbildību par to, kas notiek Latvijas banku sistēmā? Tomēr varu teikt, ka cerību man nav nekādu.”

Kā jau ziņots, Raimonds Pauls un vēl vairāki „Latvijas Krājbankas” noguldītāji februārī vērsās Satversmes tiesā pret banku. Maestro saka, ka tiesājas principa pēc: „Mēs tiesājamies tādēļ, lai publiski panāktu savu taisnību. Lai parādītu, kā tas viss notiek, kā administrators par mūsu naudu gatavojas dzīvot vēl piecpadsmit gadu, noslēdzot līgumu un visu laiku saņemot procentus. Tur joprojām grozās miljoni. Advokāti paņirdza, paņēma naudu un banku likvidēja. Bankrots. Bet kāpēc pēc darbības apturēšanas vēl astoņdesmit miljoni tika paņemti ārā? Kur tā nauda radās? Kāpēc nauda tika dota „airBaltic”? Lielākā daļa no mums Krājbanku uzskatīja par valsts banku.

Mans konts bankā atradās no padomju laikiem - kā tas pārgāja, tā turpinājās. Caur to banku gāja visi mani autortiesību pārskaitījumi. Man bija kādai bankai jābūt, caur ko tas iet. Valstij vajadzēja banku uzraudzīt. Kaut kādiem signāliem bija jābūt. Pēc „Parex” bankas kraha bija jābūt speciālai uzraudzībai. Man pat sapņos nenāca, ka tur notiek tādas mahinācijas.”

Latviešiem jāmācās no ebrejiem

Runājot par nebūt ne vienkāršo situāciju augstākajā izglītība, Maestro teic, ka lielāka atbildība ir jāuzņemas ģimenei - vecākiem: „Redziet, lai mācītos mākslas vai mūzikas akadēmijā, tur jau ir jābūt izcilām dotībām. Man ir tāda sajūta, ka mācībspēki, lai izpildītu normas, ir sākuši uzņemt akadēmijas prasībām neatbilstošus studentus.”

Tādēļ vecākiem jārūpējas, lai viņi savus bērnus sagatavotu akadēmiskām studijām. „Jāmācās ir no ebrejiem, kā viņi attiecas pret savu bērnu audzināšanu. Tajā skaitā muzikālo audzināšanu. Tāpēc viņiem ir tik daudz pasaules klases mūziķu. Bet tā ir viņu attieksme. Tieši mājās. Mans tēvs - viņš mani pielika pie instrumenta. Ja nenospēlēji divas stundas, varēji pa kaklu dabūt. Un neviens nesūdzējās,” „Dienai” uzsvēra Raimonds Pauls.

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis